“Remigrācijas darbs nav tikai skaitļi – aiz katra rādītāja ir ģimeņu un cilvēku lēmumi par dzīvi Latvijā,” uzsver Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Apkopojot 2025. gada statistiku, var secināt, ka mājupceļš kļūst par arvien pārdomātāku un mērķtiecīgāku izvēli, ko visbiežāk pieņem kuplas saimes. Aizvadītajā gadā remigrācijas koordinatore sazinājusies ar 179 ģimenēm (455 cilvēkiem). Lai sniegtu praktisku atbalstu un kliedētu neziņu, sagatavoti 170 personalizēti informācijas piedāvājumi, kas tiešā veidā sasnieguši 471 cilvēku, tādējādi pārsniedzot plānoto rādītāju. Ar koordinatores atbalstu Vidzemē atgriezušās 78 ģimenes (258 cilvēki), kas ir ievērojams pieaugums reģionam. Papildus tam vēl 70 ģimenes (211 cilvēki) mājās atgriezušās patstāvīgi, pie koordinatores vēršoties jau pēc pārcelšanās, lai risinātu integrācijas jautājumus. Statistika apliecina, ka Vidzemes pievilcība saglabājas – tuvākajā laikā mājupceļu plāno vēl vismaz 76 ģimenes. Salīdzinot ar 2024. gadu, pērn Vidzemē remigrantu skaits, kuri izmantojuši koordinatores atbalstu, ir pieaudzis no 169 līdz 258 personām. Tāpat palielinājies to remigrantu skaits, kuri pēc padoma vēršas jau pēc atgriešanās (no 137 līdz 211). Inga Madžule norāda uz zīmīgu tendenci: lai gan klientu-ģimeņu skaits ir nedaudz sarucis (no 201 līdz 179), kopējais cilvēku skaits ir pieaudzis (no 422 līdz 455). Lasīt vairāk >>>
Jau ziņots, ka 21. decembrī Ungurpilī notika seminārs “Remigrācija klātienē un attālināti: sava un valsts kapitāla vairošana”, kas bija veltīts diasporas un remigrācijas jautājumiem. Pēc pasākuma tika veikta diasporas pārstāvju aptauja ar mērķis skaidrāk izprast reālo situāciju, lai varētu izstrādāt Latvijai piemērotus risinājumus un sagatavot pamatotus ieteikumus valdībai un Saeimai par nepieciešamajām izmaiņām politiskajos dokumentos un normatīvajos aktos, kas atvieglotu atgriešanās procesu. Aptaujā piedalījās 70 ārvalstīs dzīvojoši tautieši, pārstāvot plašu ģeogrāfiju – no Lielbritānijas (25%) un Norvēģijas (24%) līdz pat Čīlei, ASV un Kanādai. Iegūtie dati iezīmē skaidru tendenci: lai gan emocionālā saikne ar Latviju ir stipra, lēmumu par atgriešanos diktē pragmatiska nepieciešamība pēc drošības, stabilitātes un iekļaujošas vides ģimenei. Aptaujas dati apgāž pieņēmumu, ka aizbraucēji ir tikai studenti vai īstermiņa laimes meklētāji. Vidējais respondentu prombūtnes ilgums ir 13 gadi – tas nozīmē, ka ārvalstīs ir izveidota stabila dzīve, karjera un sociālais loks. Šo faktu apstiprina ģimenes stāvoklis: vairāk nekā 70% respondentu ārvalstīs dzīvo ģimenēs (ar partneri, bērniem vai abiem), un tikai piektā daļa (21,7%) dzīvo vieni. Līdz ar to atgriešanās Latvijā vairs nav viena cilvēka lēmums – tā ir visas ģimenes “pārcelšanās operācija”, kurā jāsaskaņo bērnu izglītības, dzīvesvietas un partnera karjeras jautājumi. Lai gan galvenais aizbraukšanas iemesls vēsturiski bijis darbs un labāks atalgojums (36,7%) vai izglītības iespējas (23,3%), motivācija atgriezties ir kļuvusi daudzslāņaināka. Respondenti norāda, ka ārvalstīs viņus notur ne tikai alga, bet gan vispārējā dzīves kvalitāte un stabilitātes sajūta. Lasīt vairāk >>>
Ar lielu prieku konstatējām, ka radošo darbu konkursā piedalījās Ieva — remigrantu ģimenes bērns, un tas mūs uzrunāja īpaši. Tāpēc aicinājām uz sarunu viņas māmiņu Jeļenu Bruži, lai viņa padalās ar savas ģimenes atgriešanās stāstu. Ģimenes lēmuma pamatā bija vēlme, lai meita uzsāk skolas gaitas Latvijā! Jeļena uzsver — ļoti prātīgs solis ir atgriezties vismaz gadu pirms skolas, dodot bērnam laiku pierast, apgūt latviešu valodu un justies droši jaunajā vidē. Šobrīd Ieva aktīvi apmeklē dažādus pulciņus, ikdiena ir piepildīta un rosīga, bet pats galvenais — priecīga un radoša! Saikne ar Angliju nav pārtrūkusi — tā kļuvusi draudzīga. Ģimene dodas ciemos pie draugiem Lielbritānijā, bet draugi Ziemassvētku brīvdienās brauc ciemos uz Latviju. Skaties video un iedvesmojies no stāsta, kas atgādina — atgriešanās mājās ir lēmums par bērna nākotni, drošību un piederību.
Noslēdzies Latgales plānošanas reģiona rīkotais bērnu un jauniešu radošo darbu konkursi ar moto “Mēs esam stipri tik, cik mūsu saknes!”, kas tika organizēts Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam finansētā projekta “Digitālais tūrisms amatniecībā” (D-Tour) un remigrācijas atbalsta pasākumu ietvaros. Konkursu moto bija mudināt bērnus un jauniešus izpausties radoši, iepazīstot latviešu kultūras mantojumu, senās amatu prasmes un ģimenes tradīcijas. Konkursi norisinājās no 10. līdz 26. novembrim, un tajos tika iesniegti 96 bērnu radošie darbi – fotogrāfijas, zīmējumi un video, kas tika publicēti sociālā tīkla Facebook lapā “Es atgriežos Latgalē” un piedāvāti publiskai balsošanai. Konkursā aktīvi piedalījās Latgales bērni un jaunieši, tai skaitā remigrantu ģimeņu bērni, kuri ar siltumu un personīgo stāstu akcentēja savu piederību Latvijai un Latgalei. Tikšanās ar laureātiem ir sirsnīgi brīži, kas apliecina, ka izzināt tradcīcijas un saglabāt tās caur sacensības garu ir veiksmīgs apvienojums. Konkursu organizatori viesojās pie konkursa laureātiem un tikās ar priecīgiem bērniem, kuri savos darbos attēloja savas saknes, ģimenes stāstus un radošo redzējumu. Lasīt vairāk >>>
Pēc desmit ārvalstīs pavadītiem gadiem Veronika Vēbere kopā ar vīru Oskaru pieņēma pārdomātu un ilgstoši izsvērtu lēmumu par remigrāciju uz Latviju. Tā nebija impulsīva izvēle vai nostaļģijas vadīts solis, bet vairāku gadu laikā nobriedis process, kurā tika salīdzināta dzīves kvalitāte, nākotnes iespējas un tas, kādu vidi viņi vēlas veidot sev un savai ģimenei. Šodien Veronika ar ģimeni dzīvo laukos netālu no Liepājas — kopā ar meitiņu Otīliju un diviem suņiem Bobo un Lunu. Viņa strādā kā ārpakalpojuma mārketinga vadītāja un vada savu mārketinga aģentūru, savukārt Oskars ir projektu vadītājs, kurš paralēli profesionālajai darbībai mērķtiecīgi attīsta savu aizraušanos ar kokapstrādi. Šī ikdiena ir rezultāts apzinātai izvēlei par labu dzīves kvalitātei, ne tikai karjeras iespējām. Remigrācija Veronikai kā jēdziens nebija svešs jau no bērnības. Neilgi pirms viņas dzimšanas mamma ar māsu pārcēlās no Baltkrievijas uz Latviju pie viņas tēva — latvieša, kuram piederība šai zemei vienmēr bijusi būtiska — ģimenes mājām Siguldā, tāpēc dzīve starp kultūrām, valodām un identitātēm vienmēr bijusi klātesoša. “Es vienmēr esmu lepojusies ar to, ka esmu latviete un mana ģimene ir Latvijā, bet tajā pašā laikā man te ilgi bija nepiederības sajūta,” atzīst Veronika. To ietekmēja gan sarežģītākas attiecības ar latviešu valodu bērnībā, gan arī mentalitāte. “Man ļoti trūka optimisma, atvērtības un ticības tam, ka cilvēks pats var veidot savu dzīvi, nevis meklēt vainīgos citos vai sistēmā.” Šī sajūta kļuva par vienu no dzinuļiem, kas jau pamatskolas beigās lika saprast — viņa vēlas studēt ārzemēs, angļu valodā, mārketinga vai mediju jomā, lai paplašinātu redzesloku un iegūtu citādu pieredzi. Lasīt vairāk >>>
Bengeru ģimenei ceļš uz mājām ir bijis apzināts un sirds vadīts lēmums. Jānis un Ieva Bengeri kopā ar četrām meitām – Rūtu Noru, Esteri Anitu, Melāniju Martu un Naulu Nelliju – pēc divu gadu dzīves Zviedrijā nolēma atgriezties Latvijā. Lai arī svešumā netrūka darba iespēju un ikdienas stabilitātes, arvien spēcīgāk kļuva ilgas pēc dzimtenes – pēc savas valodas, tuvajiem cilvēkiem un sajūtas, ka esi īstajā vietā. Dzīvojot ārpus Latvijas, ģimene saprata – īstās mājas nav vieta, kur ir vairāk iespēju, bet gan vieta, kur ir saknes. Atgriešanās sākās pakāpeniski – vispirms vecāku mājās, vēlāk jau savās mājās dzimtajā pusē Jelgavas novadā, atgriežoties ierastajā ritmā un ikdienā. Šodien Bengeru ģimene jūtas piederīga un lepna, ka var dzīvot savā zemē, audzināt bērnus latviskā vidē un būt kopā ar savējiem. Ikdiena aizrit darbos, skolā, bērnudārzā, mākslas skolā, un ģimenes dzīves centrā ir arī ticība un kalpošana Dievam. Atgriešanās viņiem ir kļuvusi par simbolu mīlestībai pret Latviju un drošības sajūtai, ko nespēj aizstāt nekādi svešzemes materiālie labumi. Lasīt vairāk >>>
Šis gads Babru ģimenei noslēdzas ar īpašu un saviļņojošu notikumu. 2025. gada 1. decembrī, ievadot Ziemassvētku gaidīšanas laiku, Artis un Zane Babri kopā ar bērniem – Agnesi, Adrianu un mazo Leonardu – bija to goda viesu vidū, kuri kopā ar Valsts prezidentu Rīgas pils laukumā iededza svētku egli. Šī tradīcija, kurā prezidents aicina stipras, kuplas un sabiedriski aktīvas ģimenes, tostarp remigrantus, kas atgriezušies dzimtenē, ir simbolisks apliecinājums ģimenes vērtībām un piederības sajūtai Latvijai. Babru ģimenei tas ir atzinīgs novērtējums viņu ceļam mājup pēc desmit Norvēģijā pavadītiem gadiem, viņu uzņēmībai, veidojot savu biznesu, un nerimstošajai vēlmei stiprināt latviskumu gan diasporā, gan tagad – šeit, Latvijā. Arta un Zanes stāsts par dzīvi ārpus Latvijas sākās līdzīgi kā daudziem citiem. Sākotnēji tā bija vēlme vienkārši apskatīties pasauli. “Nebija nekādu saistību, ne kredītu, un domāju – jādodas paskatīties, kas notiek Norvēģijā, jo tur jau dzīvoja brālis. Aizbraucu ar domu palikt uz pusgadu, gadu, tomēr plānotais gads ievilkās daudz ilgāk,” atceras Artis. Pēc gada Artis aicināja pievienoties savu tā brīža draudzeni, tagadējo sievu Zani, un drīz vien Bergenā piedzima viņu meita Agnese. Tieši bērnu piedzimšana kļuva par pagrieziena punktu, kas lika nevis iesakņoties Norvēģijā, bet gan meklēt ceļu atpakaļ pie latviskā. Lasīt vairāk >>>
Režisores Daces Micānes-Zālītes dzīves ceļš vairāk nekā divdesmit gadu garumā vijies starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm, tomēr sajūta, ko nozīmē mājas, visu šo laiku palikusi nemainīga – tā vienmēr bijusi Latvija. 1991. gada rudenī Daces dzīve krasi mainījās – laulība ar trimdas latvieti, bērnu ārstu Egilu Eduardu Zālīti, aizveda viņu pāri okeānam uz Bostonu. Iepazīšanās Dziesmu un Deju svētku laikā Latvijā šķita likteņa zīme, kas savienoja divas pasaules – tikko neatkarību atguvušo Latviju un latviešu trimdas kopienu ASV. Dzīve Amerikā sākās laikā, kad saikne ar Latviju vēl balstījās vēstulēs, faksos un pirmajos e-pastos, tomēr sirds vienmēr bija vērsta uz dzimteni. Dzīvojot ASV, Dace strādāja dažādus darbus, studēja, audzināja dēlu un aktīvi iesaistījās latviešu diasporas sabiedriskajā un izglītības darbā. Tieši tur viņa guva plašu starptautisku pieredzi, kas iemācīja patstāvību, spēju plānot un novest darbus līdz galam, kā arī prasmi brīvi komunicēt dažādās kultūrās. Dzīve Amerikā bija bagāta – Jaunanglijas daba, okeāna piekraste, Bostonas kultūras dzīve un augstā izglītības kvalitāte bērniem. Lasīt vairāk >>>
Divdesmit gadus Šarlote Lepiksone dzīvoja Kanāriju salās — uzņēmēja, veiksmīga, starp priecīgiem cilvēkiem 🌞 un mūžīgo vasaru. Taču dzīvei bija savs plāns… Krīzes, izdegšana, pārdomas — un arvien biežākas atgriešanās mājās, kur gaidīja mamma cienījamos gados. Un tieši šeit, Latgalē, sākās jauns stāsts — satikšanās ar topošo vīru, mūziķi un pedagogu, un atklāsme, ka reģionā pietrūkst vietas, kur cilvēkiem atvērties radoši. Tā radās ideja par “Sigma Music Studio” — vietu, kas dos impulsu talantiem, atbalstu jauniešiem un jaunu platformu mūzikas izpausmēm Latgalē Daugavpilī. “Pēc visām krīzēm un izdegšanas es izvēlējos ienirt mūzikā… jo mūzika palīdz atkal atrast sevi!” Šarlote atzīst: ar uzņēmējdarbības pieredzi un programmas “Impulss” atbalstu 🚀 sapnis kļūst par realitāti! Skatīt video >>>
Latgales plānošanas reģions ar gandarījumu paziņo, ka titulu “Latgales gada remigrants–uzņēmējs 2025” iegūst SIA “Harmoniia” – uzņēmums, ko izveidojusi remigrante Nataļja Fjodorova, atgriežoties Daugavpilī kopā ar ģimeni pēc vairāk nekā desmit dzīves gadiem Vācijā. Atgriešanās Latvijā Nataļjai kļuva par jauna dzīves posma sākumu — gan personīgajā, gan profesionālajā jomā. Ārzemēs iegūtā pieredze sociālajā aprūpē kļuva par pamatu uzņēmuma HARMONIIA izveidei, kura misija ir sniegt cilvēkiem cieņpilnu, profesionālu un cilvēcīgu aprūpi viņu pašu mājās. Aprūpe tiek nodrošināta cilvēka ierastajā vidē, kas ir milzīgs atbalsts ģimenēm, kuru tuvinieki dzīvo ārvalstīs vai kuriem ikdienā nav iespēju palīdzēt saviem vecākiem un vecvecākiem. Nataļja uzsver, ka viņas darbā vissvarīgākais ir uzticēšanās, gādība un emocionāli droša atmosfēra. “Latvijā ir mūsu saknes, mūsu ģimene un mūsu sirds. Mēs vēlējāmies atgriezties un darīt kaut ko patiesi nozīmīgu citiem cilvēkiem.” — tā stāsta Nataļja, uzsverot, ka sociālās aprūpes dienesta izveide ir bijis gan aicinājums, gan ieguldījums Daugavpils un Latgales sabiedrībā. Lasīt vairāk >>>
Šī gada 9. decembrī Liepājā, Kuršu ielā 20, “Pegaza pagalma” telpās notika Liepājas valstspilsētas pašvaldības rīkotā remigrantu ģimeņu tikšanās pēcpusdiena. Uz pasākumu tika aicināts ikviens esošais vai potenciālais remigrants un viņu ģimenes locekļi, kuri atgriezušies uz dzīvi Liepājā. Tikšanās mērķis bija dot iespēju satikties, iepazīties un saņemt aktuālu informāciju par uzņēmējdarbības, dzīvesvietas, darba un citām iespējām pilsētā. Lai pasākums būtu patīkams visām paaudzēm, ģimenēm ar bērniem bija sarūpētas piemērotas aktivitātes, nodrošinot ērtu un nepiespiestu atmosfēru. Pasākumu atklāja un vadīja Gatis Ginters, kurš arī ir remigrants un pēc vairāku gadu prombūtnes Norvēģijā atgriezies ar ģimeni Liepājā. Pasākuma pirmajā daļā dalībniekus uzrunāja Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, iepazīstinot ar aktuālāko informāciju par Liepāju un Kurzemes reģionu kopumā. Savukārt Liepājas valstspilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Arnis Vītols informēja par remigrantu uzņēmējdarbības projektu līdzfinansēšanas konkursu, atbalstu saņēmušajiem projektiem un citām aktuālajām iespējām. A. Vītols uzsvēra, ka konkurss notiks arī nākamajā gadā, un aicināja ikvienu interesentu tajā piedalīties. Pasākuma otrajā daļā iespaidos par saviem ceļojumiem un satikšanos ar latviešiem dažādās pasaules valstīs dalījās ceļotājs un grāmatu autors Žigis, kurš šajā reizē stāstīja par aizraujošo ceļojumu uz Antiļu arhipelāga salu Karību jūrā – Martiniku. Ikvienam interesentam bija iespēja uzdot jautājumus un iegādāties autora grāmatas, kas veltītas ceļojumiem. Lasīt vairāk >>>
Šoruden Rīgas plānošanas reģions veica remigrantu apmierinātības aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 500 respondentu no visas Latvijas, sniedzot savu vērtējumu un atbildes uz jautājumiem – kā kopumā vērtējat savu pieredzi, atgriežoties Latvijā, vai jūtaties pietiekami atbalstīti no valsts un pašvaldības puses, vai esat laimīgi pēc atgriešanās, cik ātri uzsākāt darba gaitas, kā vērtējat bērnu izglītību un veselības aprūpi Latvijā un citus jautājumus. Rīgas plānošanas reģiona aptauja ir jaunākais remigrantu noskaņojuma un viedokļu pētījums, kas veikts reģionālo remigrācijas koordinatoru programmas ietvaros. Veiktā aptauja par atgriešanās pieredzi liecina, ka gandrīz 70% iedzīvotāju pēc atgriešanās Latvijā jūtas laimīgi. Starp galvenajiem iemesliem, kāpēc pieņemts lēmums atgriezties, katrs piektais respondents atzīst, ka viens no atgriešanās iemesliem ir bijusi dārdzības palielināšanās mītnes valstī, vienlaikus norādot, ka Latvijas dzīves līmenis ir uzlabojies. 11% ir atgriezušies darba dēļ. 52% aptaujāto norādījuši vēlmi dzīvot Latvijā un būt kopā ar ģimeni un radiniekiem. Kopumā 66% respondentu pauž apmierinātību ar atgriešanās pieredzi, savukārt 26% atzīst, ka pieredze nav bijusi tik veiksmīga. Lasīt vairāk >>>
Latvijas Radio 4 sižetā žurnāliste Liba Mellere pievēršas remigrantu kopienai Liepājā un gaidāmajai tikšanās reizei — pasākums notiks 2025. gada 9. decembrī plkst. 18.00, Pegaza pagalms radošajā telpā. Šādas tikšanās Liepājas pašvaldība rīko regulāri, lai sniegtu aktuālo informāciju par iespējām pilsētā un radītu vidi savstarpējam atbalstam, kas remigrantiem nereti ir tikpat nozīmīgs kā praktiskā palīdzība. Sižetā plaši izklāstīts arī Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores Agneses Berģes redzējums par atgriešanās tendencēm reģionā. Šī gada deviņos mēnešos Kurzemē atgriezušās 55 ģimenes (171 cilvēks), un Liepāja ir viena no populārākajām pilsētām, kur atsākt dzīvi. Kopš remigrācijas programmas sākuma reģionā ienākuši jau 1854 cilvēki. Lasīt vairāk >>>
Kriminoloģijas un tiesu psiholoģijas docētāja Rūta Treija pati sevi raksturo kā cilvēku, kurš “apmetis riņķi pasaulē” un atgriezies tur, kur ir ģimenes saknes – Ogrē. Ikdienā viņa lasa lekcijas studentiem un tiesu sistēmas profesionāļiem, stāsta par psiholoģiju un noziegumu pasauli dažādām auditorijām un aktīvi iesaistās sabiedrības izglītošanā. Līdztekus Rūta arī dalās ar savu remigrācijas pieredzi, lai iedrošinātu citus atgriezties Latvijā. Pirmo reizi projām no Latvijas Rūta devās jau jaunībā. Tieši viņas vērība palīdzēja atklāt plašu krāpšanas shēmu nekustamā īpašuma darījumos. Viņa atceras, kā pēc ilgām pārdomām izlēma vērsties policijā, riskējot kļūt par liecinieci lietā. Policijā viņai pateica: “Jūs esat pirmais cilvēks divdesmit gadu laikā, kurš atnācis pirms pats kļūst par upuri” – līdz šim šādās lietās cilvēki parasti vērsās tikai tad, kad noziegums jau bija noticis. Šī pieredze nostiprināja pārliecību, ka nedrīkst samierināties ar netaisnību un ka ikvienam cilvēkam ir iespēja kaut ko mainīt. Pēc šīs pieredzes Rūta nolēma doties uz Vāciju, kur jau dzīvoja viņas mamma, lai dotu bērnam iespēju augt drošākā un sakārtotākā vidē. Rūta atceras, ka Vācijā bija “vieglāk elpot” – sabiedrībā valdīja lielāka savstarpēja cieņa, iestādēs strādājošie uzklausīja, arī māmiņu tiesības un darba likumi tika ievēroti daudz stingrāk nekā Latvijā. Tomēr Rūta atzīst, ka dzīvot ārzemēs vienai ar bērnu un bez plaša atbalsta tīkla brīžiem bija pārbaudījums: “Tur jutos drošāk, bet ļoti trūka savējo, kas var palīdzēt ar bērnu pieskatīšanu un ikdienas darbos.” Lasīt vairāk >>>
Rīgas plānošanas reģiona izstāde “Radošie tautieši – atvērti Latvijai”, kas publicē mūsu tautiešu radošo darbu attēlus – fotogrāfijas, akvareļus, gleznas, keramiku, rokdarbus, literārus tekstus, dzejoļus vai citu radošo veikumu, piepulcinājusi četrus jaunus dalībniekus: Jurita Art (Jurita Kalīte), Eija (Ieva Baumane), Ieva Mote un Liāna Goldštrema. Izstāde ir pastāvīga, un Rīgas plānošanas reģions to regulāri papildina ar jaunu remigrantu stāstiem un viņu darbiem. Online ekspozīcijā aplūkojami darbi, kas tapuši Kanādā, Anglijā, Dānijā, Peru, Nīderlandē, Īrijā, Īslandē un Kiprā. Jebkurš interesents savus radošos darbus ir laipni aicināts iesūtīt uz e-pastu koordinators@rpr.gov.lv Pieteikšanās izstādei ir beztermiņa. Gaidām! Lasīt vairāk >>>
Pagājušajā nedēļas nogalē Parīzē norisinājās Latviešu apvienības Francijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā “Biznesa diena Parīzē 2025”, kas pulcēja ap 50 dalībnieku – diasporas uzņēmējus, profesionāļus un interesentus no Latvijas, Francijas un citām valstīm. Pasākuma programma bija veidota, lai dotu praktisku ieskatu nekustamā īpašuma tirgū, investīciju iespējās, ekoloģiskajā būvniecībā un arī radošajās industrijās. Pasākuma norisi ar savu klātbūtni pagodināja Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijas Republikā Alise Balode. Vēstniece savā uzrunā īpaši izcēla Latvijas diasporas nozīmi Francijā un uzsvēra, cik būtiski ir stiprināt saikni ar Latviju arī caur uzņēmējdarbību. Viņa norādīja, ka tieši ekonomiskā sadarbība, kopīgi projekti un profesionālo kontaktu uzturēšana palīdz gan latviešu kopienai Francijā saglabāt aktīvu lomu, gan Latvijai izmantot diasporas pieredzi un zināšanas valsts attīstībai. Lasīt vairāk >>>
2025.gada 1. decembrī Rīgas pilī notika sirsnīgs un gaidīts notikums – Valsts prezidents kopā ar daudzbērnu ģimenēm no dažādām Latvijas vietām iededza Rīgas pils Ziemassvētku egli. Šogad Latgales plānošanas reģionu godam pārstāvēja Mežinsku ģimene no Preiļiem, kas ir skaists un iedvesmojošs remigrācijas stāsts par atgriešanos dzimtenē pēc daudziem gadiem svešumā. Skaidrīte un Ēvalds Mežinski kopā ar trim bērniem – Arni (22), Lauri (14) un Eviju (11) – pēc 15 gadiem Anglijā nolēma atgriezties Latvijā, jo vēlējās bērniem nodrošināt izglītību dzimtajā valodā un ģimenei – dzīvi latviskā vidē, tuvāk saviem cilvēkiem. Atgriešanās Preiļos kļuva par pārdomātu, drosmīgu soli, ko ģimene raksturo kā “lēmumu, kas saskanēja ar sirds balsi”. Ģimenes stāsts ir īpašs arī tādēļ, ka Skaidrīte, zobārste ar starptautisku pieredzi, pēc atgriešanās 2025. gada 20. oktobrī atvēra savu zobārstniecības kabinetu Preiļu poliklīnikā, kur vietējie iedzīvotāji viņu sagaidīja ar lielu prieku un uzticību. Arī vecākais dēls Arnis turpina mammas profesionālo ceļu, apgūstot zobārstniecību. Lasīt vairāk >>>
Latgales plānošanas reģions 28. novembrī Rēzeknē organizēja jau otro klātienes tīklošanās pasākumu remigrantiem, kas pulcēja ārvalstīs dzīvojušos un Latvijā atgriezušos cilvēkus, lai dalītos pieredzē, iedvesmotos un stiprinātu savstarpējo atbalstu un piederības sajūtu Latgalei. Pasākums norisinājās kafejnīcā un grauzdētavā “KUUP”, radot siltu un neformālu gaisotni, kur dalībnieki varēja satikt līdzīgi domājošos, veidot jaunus kontaktus un pārrunāt gan atgriešanās pieredzi, gan praktiskus jautājumus par dzīvi Latgalē. Pasākuma dalībnieki īpaši novērtēja iespēju ne tikai klausīties stāstos, bet arī tīkloties savā starpā, jo sarunas ar cilvēkiem ar līdzīgu dzīves pieredzi bieži vien sniedz lielāko spēku un iedrošinājumu atgriešanās procesā. Ikviens remigrants atgriežas ar savu unikālo stāstu, taču atbalsta plecs, sarunas un kopienas sajūta palīdz radīt noturīgu pamatu jaunajai dzīvei mājās. Lasīt vairāk >>>
Lai aktualizētu remigrācijas jautājumu risināšanu un stiprinātu savstarpējo sadarbību, šī gada 25. novembrī Saldus novada pašvaldībā notika Kurzemes plānošanas reģiona organizēta sanāksme pašvaldību speciālistiem remigrācijas koordinācijas jomā Sanāksmi atklāja un klātesošos uzrunāja Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa un Kurzemes reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Pieredzē un secinājumos par Tukuma novada pašvaldības darbu ar remigrantiem dalījās Tukuma novada domes deputāte, Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inga Priede. Sanāksmes turpinājumā uzstājās Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītājs, profesors Māris Bērziņš, iepazīstinot ar aktuālajiem migrācijas un demogrāfijas procesiem Latvijā un īpaši Kurzemes reģionā. Sanāksmes pirmo daļu noslēdza Latvijas Universitātes EZTF Ģeogrāfijas nodaļas profesore Zaiga Krišjāne, prezentējot atziņas no Apvārsnis Europe projekta RePlace par labklājības ģeogrāfiju un migrācijas pieredzi Kurzemē. Profesore iepazīstināja arī ar šogad veikto pētījumu par labklājības ģeogrāfiju Latvijā, izceļot Kurzemes reģiona situāciju tajā. Lasīt vairāk >>>
21. novembrī bibliotēkā SALA Ungurpilī notika seminārs “Remigrācija klātienē un attālināti: sava un valsts kapitāla vairošana”. Šis pasākums pulcēja Vidzemes pašvaldību speciālistus, remigrantus, uzņēmējus un valsts iestāžu pārstāvjus, lai kopīgi runātu par to, kā remigrācija un aktīva saikne ar diasporu, dažādas pieredzes un sadarbība var veicināt Latvijas attīstību, līdzsvarojot iedzīvotāju skaitu reģionos un vairojot kopienu spēku. Pasākuma iniciatori un rīkotāji ir Guna Indriksone, Inga Madžule, Liene Freija Lund un Aigars Strauss – domubiedri ar dažādu diasporas un remigrācijas pieredzi, kuriem rūp šī tēma. Viņu iniciatīva un sadarbība ļāva sapulcināt vienuviet visas iesaistītās puses, lai kopīgi domātu par to, kā vairot Latvijas kapitālu un pārvarēt sadalījumu starp vietējiem, remigrantiem un diasporas latviešiem. Viena no tā iniciatorēm un organizatorēm Guna Indriksone, Alojas apvienības pārvaldes vadītāja, pati ir atgriezusies Latvijā pēc ilgstošas dzīves ārvalstīs. Ikdienā Guna aktīvi iesaistās remigrācijas jautājumos, sniedzot praktisku atbalstu ģimenēm un uzņēmējiem un veidojot stipru vietējo kopienu. Arī šajā pasākumā viņa aicināja dalībniekus atklāti runāt par pieredzi, motivāciju un to, kas vēl jāuzlabo reģiona atbalsta sistēmā. Lasīt vairāk >>>
Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru ir veiksmīgi noslēdzis rudens kursu ciklu “Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide darbā ar reemigrējušiem bērniem”. Apliecību par dalību kopumā saņems 53 pedagogi no dažādām Latgales pašvaldībām un izglītības iestādēm. Pedagogi kursā pārstāvēja izglītības iestādes no Daugavpils, Rēzeknes, Preiļu, Līvānu, Augšdaugavas, Krāslavas, Ludzas un Balvu puses, apliecinot plašu interesi un augstu motivāciju pilnveidot zināšanas darbā gan ar remigrantu, gan imigrantu ģimeņu bērniem. Kursu dalībnieki četrās nodarbību dienās apguva plašu, daudzdimensionālu zināšanu klāstu, kas nepieciešams pedagogiem mūsdienu lingvistiski neviendabīgajā mācību vidē.Programmas ietvaros pedagogi iepazinās ar r eemigrējošo bērnu integrācijas izaicinājumiem un normatīvo regulējumu, starpkultūru izglītības principiem un darba metodēm, atbalsta stratēģijām mācību darba organizēšanā dažādu priekšmetu, izglītības un kultūras atšķirībām arābu valstīs, Vācijas pieredzi mūžizglītībā, bērnu emocionālās labsajūtas faktoriem pēc atgriešanās Latvijā, kā arī remigrācijas atbalsta rīkiem un praktiskiem risinājumiem ģimeņu atbalstam. Dalībniekiem tika piedāvāti arī noderīgi metodiskie materiāli, tostarp ceļveži pedagogiem un vecākiem, valodas apguves resursi un informācija par remigrācijas koordinatoru pakalpojumiem Latgalē, kas apkopoti kursu noslēguma lapās. Lasīt vairāk >>>
Latgales plānošanas reģions (LPR) sadarbībā ar Augšdaugavas novada pašvaldību ir realizējis lielformāta sienas zīmējumu uz Lāču pamatskolas ēkas Muzeja ielā 2, Locikos, Naujenes pagastā. Murālis tapis kā remigrācijas idejas vizuāls simbols, stiprinot piederību Latgalei un izceļot atgriešanās stāstos mītošo spēku un viedumu. Pūce šajā murālī izvēlēta kā gudrības, vieduma un skaidrzinas simbols — tāds ceļvedis, kas prot redzēt vairāk par citiem. Pūce ir putns, kas redz tumsā un tā spēja saskatīt vērtīgāko tur, kur citi redz tikai ēnas, saskan ar remigrācijas ideju: atgriezties mājās reizēm nozīmē ieraudzīt no jauna to, kas vienmēr bijis tepat, tikai agrāk nav bijis pamanāms. Ar saviem plašajiem, krāsainajiem spārniem pūce aicina pacelties zinību spārnos, smelties jaunu spēku un drosmi. Tā atgādina, ka Latgale nav tikai vieta kartē — tās ir saknes, kas tur, un gaisma, kas pavada ceļā uz mājām. Putns, kas atver spārnus virs skolas, simbolizē to, ka zināšanas un izglītība ir spārni, kas nes nākotnē. Pūce ir arī pārmaiņu un atgriešanās vēstnese — tā pārved sev līdzi pieredzi, pasaules krāsas, bet nolaižas tieši tur, kur sirds jūtas piederīga. Tieši tāpat arī remigranti atgriežas ar bagātu pieredzi, jaunām prasmēm un redzējumu, kas kļūst par dārgumu gan viņu pašu ikdienai, gan Latgalei. Uz skolas sienas pūce kļūst par tiltu starp pagātni un nākotni, starp mājām un pasauli, starp to, kas redzams, un to, ko katrs atklāj sevī. Tā ir vēsts bērniem, ģimenēm un remigrantiem: zināšanas ir gaisma, kas vienmēr palīdz atrast ceļu atpakaļ — uz sevi, uz savām saknēm, uz Latgali. Murāli izstrādājis un uzgleznojis street art mākslinieki Edgars Losinskis un Edgars Ļuļs (biedrība “TempART”) grafiti tehnikā. Krāsainā, plašu spārnu pūce rotā ēkas fasādi, kas vērsta pret A13 šoseju Daugavpils–Rēzekne, padarot to par pamanāmu un iedvesmojošu orientieri gan skolēniem, gan garāmbraucējiem. Latgales plānošanas reģions izsaka sirsnīgu pateicību māksliniekiem par radošumu, spilgtajām krāsām un idejas iedzīvināšanu šajā īpašajā vietā. Lasīt vairāk >>>
Lai stiprinātu remigrantu kopienu un piederību Liepājas videi, 9. decembrī pulksten 17.30 Pegaza pagalmā, Kuršu ielā 20, ikviens esošais vai potenciālais remigrants un viņu ģimenes locekļi aicināti uz remigrantu ģimeņu tikšanās pēcpusdienu. Pasākuma pirmajā daļā dalībnieki tiks iepazīstināti ar aktuālo informāciju pašvaldībā un Kurzemē, kā arī par iespējām finansējuma piesaistei uzņēmējdarbības attīstīšanai. Pasākumā piedalīsies arī Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, kura pastāstīs par atgriešanās iespējām Kurzemē, individuālā atbalsta saņemšanu un praktisko palīdzību ģimenēm, kas apsver pārcelšanos uz reģionu. Savukārt otrajā daļā iespaidos par saviem ceļojumiem un tikšanās reizēm ar latviešiem dažādās pasaules valstīs dalīsies ceļotājs un grāmatu autors Žigis. Pasākumā gaidīti arī bērni, kuriem būs sarūpētas piemērotas aktivitātes. Lai pieteiktos pasākumam, aicinām aizpildīt elektronisku pieteikšanās anketu: https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/reemigrantu-gimenu-tiksanas Kā liecina pieejamie apkopotie dati, laika posmā no 2018. līdz 2025. gada 3. ceturksnim Liepājā atgriezušies 435 cilvēki, un kopumā sagatavoti individuāli piedāvājumi 1 240 cilvēkiem. Savukārt Kurzemē atgriezušies 1 674 cilvēki, un sagatavoti 4 802 individuāli piedāvājumi. Lasīt vairāk >>>
Latgales plānošanas reģions aicina ārvalstīs dzīvojušos un Latvijā atgriezušos iedzīvotājus piedalīties otrajā klātienes tīklošanās pasākumā remigrantiem, kas notiks š.g. 28.novembrī Rēzeknē. Pasākuma mērķis – pulcēt kopā remigrantus, dalīties pieredzē, iedvesmot un stiprināt savstarpējo sadarbību un piederības sajūtu Latgalei. Tīklošanās pasākumā dalībnieki varēs iepazīt Latgalē atgriezušos cilvēku pieredzes stāstus, gūt praktisku informāciju par atbalsta iespējām, kā arī satikt citus remigrantus un pašvaldību pārstāvjus neformālā, draudzīgā gaisotnē. Pasākuma īpašie un iedvesmojošie stāsti: Niks un Aleta – pāris, kuri pēc gada dzīves Nīderlandē sapratuši, ka viņu nākotne ir Latvijā. Niks pēc profesijas ir aviomehāniķis, Aleta – ainavu arhitekte. Atgriežoties dzimtenē, viņi radīja savu uzņēmumu &Laversa Chocolate – sapni par gardu, kvalitatīvu šokolādi ar Latvijas raksturu, kas apvieno radošumu, garšu un mīlestību pret savu zemi. Marta – pēc piecpadsmit gadiem Apvienotajā Karalistē viņa atgriezās Latvijā – savās bērnības mājās laukos. Tur viņa veido vietu, kur satiekas daba, radošums un brīvība, un katra diena atgādina, cik labi ir dzīvot savā ritmā. Viņas stāsts ir apliecinājums, ka atgriešanās nav solis atpakaļ, bet drosmīgs sākums jaunai, piepildītai dzīvei Latvijā. Lasīt vairāk >>>
Latgales plānošanas reģions aicina Jūsu izglītības iestādes audzēkņus piedalīties radošajos konkursos bērniem un jauniešiem! Konkursu moto: “Mēs esam stipri tik, cik mūsu saknes!”! Tie norisinās no 10. līdz 19. novembrim projekta “Digitālais tūrisms amatniecībā” (D-Tour) un remigrācijas programmas ietvaros. Konkursu mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu interesi par latviešu kultūras mantojumu, senajām amatu prasmēm un ģimenes tradīcijām, kā arī stiprināt piederības sajūtu Latvijai un Latgalei, vienlaikus saliedējot vietējos un diasporas bērnus un jauniešus. Rosināt interesi apmeklēt un iepazīt Latvijas-Lietuvas pārrobežu tūrisma maršrutu “Digitālās amatniecības prasmes” un projektā radītās digitālās ekspozīcijas, iepazīstot dažādas amatniecības jomas digitālajās ekspozīcijās par: – latgaļu sētu Daugavpils Tradīciju mājā; – koka arhitektūru un kokgriešanu Krāslavas pils kompleksā; – keramiku Anīkšču mākslas inkubatorā – mākslas galerijā; – linu aušanu un tradicionālajiem tautas mūzikas instrumentiem Panevēžas rajona Upītes ciemā. Lasīt vairāk >>>
Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca un Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe no 22. līdz 26. oktobrim piedalījās pasaules latviešu amatieru teātru savienības festivālā “PLATS solis 2025”, kas notika Pīterborou Lielbritanijā. Festivāls pulcēja 24 latviešu amatierteātrus no Lielbritānijas, Īrijas, Dānijas, Norvēģijas, Austrālijas, Vācijas , Zviedrijas, Itālijas, Šveices un Latvijas – kopskaitā vairāk nekā 500 dalībniekus no visas pasaules. Festivāla “PLATS solis” atklāšanā piedalījās augstas Latvijas un Lielbritānija amatpersonas – Latvijas Republikas vēstnieks Lielbritānijā, Lielbritānijas Karaliskās ģimenes pārstāvis, Rīgas domes un Pīterborou mērijas pārstāvji un Diasporas latviešu organizāciju vadītāji Lielbritānijā. Remigrācijas koordinatoru dalības svarīgākais ieguvums festivālā “PLATS solis” bija pārliecība, ka mūsu cilvēkiem ārzemēs ir patiesa interese atgriezties Latvijā. Latvija ir viņu sirdis – un tā ir vislabakā ziņa, ko remigrācijas koordinatori saklausīja un izdzirdēja sarunās ar tautiešiem ārzemēs. Tautiešus interesē atgriešanās visos Latvijas reģionos.
17. un 18. oktobrī Novskā, Horvātijā, norisinājās 11. starptautiskā biznesa un diasporas konference MEETING G2, kas pulcēja ap 300 dalībnieku no Horvātijas, citām Eiropas un pasaules valstīm. Pasākuma galvenie temati bija diasporas iesaiste, inovācijas, tehnoloģiju attīstība un demogrāfijas jautājumi, īpaši akcentējot remigrāciju un reģionu attīstību mazpilsētās. Konferences programma bija daudzveidīga – diskusijas par spēļu industriju, mākslīgā intelekta risinājumiem, lauksaimniecības digitalizāciju, robotiku, kosmosa tehnoloģijām un diasporas uzņēmēju atbalstu. Īpaša uzmanība tika pievērsta demogrāfijas un remigrācijas politikai. Šī gada partnera valsts bija Zviedrija, un konferencē piedalījās horvātu diasporas līderi no Zviedrijas – tostarp Malmes vicemērs Roko Kursars, zinātniece Katarina Gospic un Horvātijas vēstnieks Zviedrijā Siniša Grgić. Vidzemi un Latviju forumā pārstāvēja Inga Madžule, Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, kura uzstājās ar prezentāciju sadaļā “Ārvalstu skatījums – Diasporas atgriešanās. Latvijas piemērs” (“OUTSIDE PERSPECTIVE – Return of the diaspora, the example of Latvia”). Viņa iepazīstināja konferences dalībniekus ar Latvijas un Vidzemes pieredzi remigrācijas atbalsta jomā un uzsvēra šādas politikas ieguvumus reģionālajai attīstībai. Lasīt vairāk >>>
Pēc 15 gadiem, kas pavadīti Anglijā, Skaidrīte Mežinska ir pieņēmusi drosmīgu un sirds aicinājuma vadītu lēmumu ❤️ – atgriezties mājās, Latgalē 🇱🇻, savā dzimtajā pilsētā Preiļos. Skaidrītei ir trīs bērni, un īpašs prieks ir par vecāko, viņš seko mammas pēdās un apgūst zobārstniecības profesiju. Lai arī darbs ārzemēs deva pieredzi un iespējas, ar laiku arvien spēcīgāk pieauga sajūta, ka pietrūkst māju. Skaidrīte atzīst, visvairāk ilgojās pēc Latvijas dabas, pēc Latgales mežiem, pļavās ziedošām puķēm un mierīgās, pazīstamās ikdienas. Atgriežoties mājās, viņa nolēma spert nozīmīgu soli, pati atvērt savu zobārstniecības kabinetu 🦷 Preiļu poliklīnikā. 20.oktobrī durvis jau būs plaši atvērtas pirmajiem pacientiem, un Skaidrīte ar siltumu atzīst, daudzi viņu atceras un ar prieku bija gaidījuši atpakaļ. Viņa uzsver, ka Latvijā ir ļoti laba izglītība, un tas bija viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc viņa vēlējās, lai bērni aug un mācās tieši šeit. Pedagogi ir atsaucīgi un sirsnīgi, un bērni skolā ātri iejutušies. “Mēs vienmēr gribējām atgriezties – nekad nebija doma palikt uz visiem laikiem,” viņa ar smaidu saka. Šis ir iedvesmojošs stāsts par cilvēku, kurš pēc ilgiem gadiem pasaulē atgriežas tur, kur ir viņa saknes savās mājās, Latgalē. Skatīt video >>>
Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca piedalījās diasporas seminārā ”Aktuālais veselības aprūpē. Diasporas-Latvijas perspektīva”, kas notika 2025. gada 27. septembrī Dublinā.
Semināru organizēja diasporas māsu un vecmāšu apvienība (DiMVA), pulcējot Latvijas valsts piederīgos – veselības aprūpes speciālistus ārvalstīs, lai sniegtu ieskatu par aktuālo māsu un vecmāšu profesijās, kā arī lai iepazīstinātu ar remigrācijas izaicinājumiem, pārceļoties no ilgstošas dzīves ārzemēs uz Rīgas reģionu un Latviju kopumā. Remigrācijas koordinatore Daina Šulca klātesošos iepazīstināja ar remigrācijas statistiku Latvijā un Rīgas plānošanas reģionā un nozīmīgākajām remigrantu aktualitātēm. Semināra dalībniekiem bija iespējams iepazīties ar Rīgas plānošanas reģiona veiktās remigrantu apmierinātības aptaujas rezultātiem, kas uzrāda, ka 67% remigrantu ir apmierināti ar atgriešanos un dzīvi Rīgā un Rīgas reģionā. Lasīt vairāk >>>
26. septembrī Latvijas Radio 1 raidījuma “Kā labāk dzīvot” komanda viesojās Cēsīs, Mākslas telpā MALA, kur tikās ar Vidzemes remigrantiem un uzklausīja viņu dzīvesstāstus par atgriešanos Latvijā pēc daudziem gadiem ārzemēs. Sarunā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule, kura pastāstīja par ikdienas darbu un savu pieredzi, palīdzot atgriezties tiem, kuri vēlas saukt Vidzemi par savām mājām. Viņa uzsvēra, ka remigrantiem ļoti svarīgs ir kopības gars un savstarpējs atbalsts, ko iespējams rast pasākumos un sarunās ar līdzīgi domājošiem. Inga Madžule: “Mūsu rīkotajos pasākumos vienmēr valda liela atsaucība un draudzīga gaisotne – tie saved kopā remigrantus, kuri nesen atgriezušies, un palīdz pārvarēt nedrošību, kā arī rast jaunus kontaktus.” Raidījumā izskanēja remigrantu dzīvesstāsti – gan par atgriešanos pēc daudziem gadiem ārzemēs, gan par jaunas dzīves uzsākšanu Vidzemē. Lasīt vairāk >>>
Pamatojoties uz 2023. gada 27. jūnija Ministru kabineta informatīvo ziņojumu “Par remigrācijas atbalsta pasākumu – uzņēmējdarbības atbalstu”, protokols Nr. 34/64§ un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasākumu Diasporas likuma normu īstenošanai (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”) Rēzeknes novada pašvaldība izsludina projektu konkursu “Atbalsts remigrācijā – uzņēmējdarbībai Rēzeknes novadā”. Kopējais finansējums 2025. gadā līdz 32 000,00 EUR (trīsdesmit divi tūkstoši eiro, 00 centi), no kuriem 16 000,00 EUR (sešpadsmit tūkstoši eiro, 00 centi) VARAM līdzfinansējums un 16 000,00 EUR (sešpadsmit tūkstoši eiro, 00 centi) Rēzeknes novada pašvaldības līdzfinansējums. Vienam projektam pieejams līdz 16 000,00 EUR (sešpadsmit tūkstoši eiro, 00 centi) liels līdzfinansējums, no kuriem 8 000,00 EUR (astoņi tūkstoši eiro, 00 centi) VARAM līdzfinansējums un 8 000,00 EUR (astoņi tūkstoši eiro, 00 centi) Rēzeknes novada pašvaldības līdzfinansējums. Projekta pieteicēja finansējums ir ne mazāk kā 50% no pieprasītā VARAM līdzfinansējuma apmēra. Projektu pieteikumu iesniegšanas laiks: no 2025. gada 25. jūlija līdz 23. oktobrim. Lasīt vairāk >>>
Cēsu Centrālajā bibliotēkā 24. septembrī notika seminārs, kurā piedalījās novada publisko un skolu bibliotēku darbinieki. Viens no programmas galvenajiem akcentiem bija remigrācijas jautājumi un bibliotēku loma atbalsta sniegšanā tiem, kas pēc ilgāka laika ārzemēs pārceļas uz dzīvi Vidzemē. Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule iepazīstināja ar aktuālo statistiku un ierosināja, kā bibliotēkas var palīdzēt remigrantiem – sniegt informāciju par dzīvi novadā, izglītību, darba iespējām, pašvaldības pakalpojumiem un vietējo kopienu. Seminārā tika pārrunātas vairākas ieceres, kā bibliotēkas var kļūt par atbalsta punktu remigrantiem. Tika apspriesta iespēja piesaistīt brīvprātīgos jauniešus un seniorus, kuri varētu kļūt par mentoriem cilvēkiem, kas atgriezušās Latvijā. Brīvprātīgie var palīdzēt iejusties jaunajā vidē, sniegt praktiskus padomus, palīdzēt apgūt latviešu valodu vai vienkārši būt līdzās draudzīgai sarunai. Pensionāri var lasīt bērniem priekšā grāmatas latviešu valodā, palīdzēt apgūt valodu, bet vietējie jaunieši – draudzīgi iepazīstināt ar skolas vai sabiedrisko dzīvi. Lasīt vairāk >>>
Svētdien, 21. septembrī, Gulbenē un Stāmerienā norisinājās remigrantu tīklošanās diena “Manas mājas Vidzemē”, ko rīkoja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību. Šoreiz pasākums pulcēja 20 dalībniekus – remigrantus un viņu ģimenes no vairākiem Vidzemes novadiem – Valmieras, Cēsīm, Alojas un Gulbenes, kuras pēc ilgāka laika atgriezušās Latvijā no Īrijas, Austrālijas un citām valstīm. Saulainā un siltā diena iesākās pie Gulbenes dzelzceļa stacijas, kur visi iepazinās un kopā devās izzinošā ekskursijā interaktīvajā centrā “Dzelzceļš un Tvaiks”. Pēc tam, baudot sirsnīgu sarunu gaisotni, dalībnieki ar šaursliežu vilcienu devās uz Stāmerienu, kur apmeklēja Stāmerienas pili un iepazinās ar tās vēsturi un muzeja ekspozīcijām. Ekskursijai pievienojās arī Gulbenes novada pašvaldības Ģimenes izglītības un atbalsta centra pārstāve Līga Ice, kura ar sirsnīgiem ievadvārdiem uzrunāja pasākuma dalībniekus. Lasīt vairāk >>>
Ņemot vērā lielo interesi un atsaucību pavasara kursu laikā, Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru atkārtoti aicina Latgales skolotājus, kas ikdienā strādā ar reemigrantu ģimeņu bērniem izglītības iestādēs, piedalīties profesionālās pilnveides kursos “Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide darbā ar reemigrējušiem bērniem”. Mērķis: uzlabot pedagogu prasmes darbā ar reemigrējušiem skolēniem lingvistiski neviendabīgā vidē, veicinot viņu iekļaušanos un līdzdalību mācību procesā.
Kursi paredzēti skolotājiem un skolu administrācijai. Šie kursi palīdzēs uzlabot pedagogu profesionālās kompetences skolēnu iekļaušanā mācību vidē un valodas prasmju (klausīšanās, runāšana, lasīšana, rakstīšana) attīstīšanā. Skolu personālam ir jābūt gatavam pārmaiņām, ko nes reemigrācijas procesi. Skolotājiem ir būtiski izprast: – reemigrācijas izaicinājumus, – lingvistiski neviendabīgu valodas vidi, – valodas apguves mehānismus un pieejas, – cilvēktiesības un starpkultūru izglītību. Kursi tiks organizēti tiešsaistē vairāku nodarbību veidā (kopumā 24 stundas). Pēc kursu noslēguma pedagogiem tiks izsniegts apliecinājums. Lasīt vairāk >>>
Kāpēc viņi atgriežas? Uz šo jautājumu Latvijas Radio 1 raidījumu ciklā “Kā labāk dzīvot” meklē atbildes septembra piektdienās, dodoties ciemos pie cilvēkiem, kuri pēc ilgāka laika ārzemēs atkal saistījuši savu dzīvi ar Latviju. 2025. gada 19. septembrī raidījuma veidotāji devās uz Liepāju, lai sarunātos ar tiem, kas izvēlējušies atgriezties Kurzemē. Sarunā piedalījās Edgars Miķelsons, kafejnīcas Teika saimnieks, Kristīne Pouzou, Brigita Dreiže, Liepājas Centrālās administrācijas Sabiedrības pārvaldes speciāliste, kā arī Agnese Berģe, Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore. Raidījumu vadīja žurnālists Elviss Jansons. Klausīties to iespējams Latvijas Sabiedrisko mediju arhīvā: https://replay.lsm.lv Edgars Miķelsons ar ģimeni 15 gadus dzīvoja Spānijā, bet atgriezās Latvijā, jo, kā viņš stāsta, “vienmēr gribējās būt kopā ar ģimeni svētkos, Jāņos atbraucu atpakaļ, un bija sapnis par kaut ko savu”. Liepājas centrā viņš īstenojis šo sapni, atverot kafejnīcu Teika, kurā satiekas gan vietējie, gan cilvēki no citām zemēm. Kristīne Pouzou, pēc 11 ārzemēs pavadītiem gadiem, mājvietu radusi Bernātos. Viņas stāstā svarīga ir ģimene un bērnu izglītība, kā arī vēlme dzīvot tuvāk dabai: “Man bija svarīgi, lai bērni izaug Latvijā, iepazīst mūsu tradīcijas un kultūru. Tikai šeit es sajutu īstas mājas sajūtu.” Brigita Dreiže, pārstāvot Liepājas Centrālo administrāciju, akcentēja pašvaldības lomu atbalsta sniegšanā atgriezušajiem liepājniekiem un viņu ģimenēm, palīdzot atrast informāciju un iespējas iesaistīties vietējā kopienā. Lasīt vairāk >>>
Mūsdienās cilvēki izvēlas dzīvot ārpus Latvijas dažādu iemeslu dēļ – darba, ģimenes vai jaunu iespēju meklējumu vadīti. Daļa pēc laika atgriežas, un katrs šāds stāsts ir unikāls, reizē iedvesmojošs. Šoreiz iepazīstinām ar Simonu, kura Latvijā atgriezusies jau divas reizes un dalās savā pieredzē. “Brīžiem man jautā par manu dzīves pieredzi, un es labprāt dalos ar kādu no stāstiem. Sākšu ar lēmumu doties prom no Latvijas un par to, kā atgriešanās mainīja manu dzīvi. Varbūt mans stāsts var palīdzēt citiem pieņemt savus lēmumus, iedvesmoties un paskatīties uz dzīvi no citas perspektīvas. Jebkura pieredze palīdz mums augt kā cilvēkiem un var sniegt atbalstu citiem,” par savu pieredzi ārvalstīs un atgriešanos stāsta Simona Tīcmane. 2018. gadā, neskatoties uz stabilu darbu, mājām un drošu dzīvi Latvijā, viņa pieņēma drosmīgu lēmumu doties uz Franciju. Tā bija impulsīva izvēle, ko vadīja jaunības enerģija un vēlme izmēģināt ko jaunu. Tomēr plāni neattaisnojās, un pēc neilga laika nācās atgriezties dzimtenē. Šī atgriešanās nebija viegla – bija jāmeklē darbs, mājoklis un jāveido viss no jauna. Lielu nozīmi ieguva ģimenes emocionālais atbalsts un izpratne par to, cik būtiski ir rūpīgi plānot nākamos soļus, sagatavot “plānu B” un atrast drošu vidi, kur dalīties pieredzē. Laika gaitā dzīve nostabilizējās, un kļuva skaidrs, cik liela nozīme ir emocionālajai labklājībai. Lasīt vairāk >>>
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Jēkabpils novada pašvaldība sadarbība ar Zemgales plānošanas reģionu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu organizē konkursu „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt no 2025. gada 12. septembra līdz 2025. gada 13. oktobrim plkst. 17:00. Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu, radot jaunu darba vietu remigrantam jau esošā uzņēmumā, vai sniegt atbalstu jaunizveidotam remigranta uzņēmumam, tostarp, nodrošinot jaunu produktu un/ vai pakalpojumu attīstību reģionālā mērogā. Uz atbalstu var pretendēt: – fiziska persona (remigrants), kura atgriezusies vai pārcēlusies no pastāvīgas dzīves ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un kura apņemas nodibināt un reģistrēt komercreģistrā komersantu un uzsākt komercdarbību Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā; – juridiska persona, kura apņemas radīt vismaz vienu jaunu darba vietu remigrantam Jēkabpils novadā. Uz atbalstu var pretendēt gan jaunie uzņēmumi, gan esošie uzņēmumi. Saimnieciskās darbības veicējs, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, tiek uzskatīts par uzņēmumu. Atbalsta pasākuma īstenošanas laikā pretendentam uzņēmējdarbība jāveic Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā. Lasīt vairāk >>>
Šī gada 18.septembrī Rīgas plānošanas reģions kopā ar Rīgas domi rīko remigrācijai veltītu gada domnīcu par aktuālajām tendencēm, kurā iepazīstinās ar jaunāko remigrantu aptauju par atgriešanās pieredzi. Remigrācijas koordinatore Rīgas plānošanas reģionā Daina Šulca: “Saskaņā ar veiktās aptaujas rezultātiem gandrīz 70% remigrantu pēc atgriešanās no ilgstošas dzīves ārzemēs ir laimīgi Latvijā. Savukārt puse respondentu atzina, ka būtu gribējuši lielāku valsts un pašvaldību atbalstu pārcelšanās procesā. Remigranti kā galvenos atgriešanās iemeslus min ģimenes tuvumu un arī vēlmi dzīvot dzimtenē.” Remigrantu apmierinātības aptauju veica Rīgas plānošanas reģions, un tajā piedalījās vairāk nekā 500 respondentu. Domnīca ir kļuvusi par gada tradīciju, kas iezīmē jaunākās tendences un izaicinājumus, kā arī apskata pieredzes stāstus. Šogad tā notiks jau septīto gadu un sastāvēs no vairākiem sarunu paneļiem, kas veltīti konkrētai tematikai: reģiona un valsts remigrācijas statistikai un tendencēm, remigrantu un uzņēmēju atgriešanās stāstiem un valsts un pašvaldību remigrācijas atbalstam remigrācijas procesā. Lasīt vairāk >>>
Augšdaugavas novada pašvaldība vasarā izsludināja grantu konkursu uzņēmējdarbībai “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” projektiem Augšdaugavas novada teritorijā ar mērķi motivēt remigrantus atgriezties Augšdaugavas novadā un uzsākt saimniecisko darbību, tādejādi sekmējot uzņēmējdarbību, veidojot reģionāla mēroga produkcijas un pakalpojumu klāstu un radot jaunas darba vietas. Grantu konkursā finansējums piešķirts remigrantam projekta “Amatniecības darbnīca” īstenošanai, piešķirot 9717.52 eiro (valsts finansējums EUR 6478.34 un pašvaldības līdzfinansējums EUR 3239.18). Kopumā grantu konkursam šogad ir paredzēti 12 000 eiro. Tā kā nav apgūts viss finansējums, pašvaldība organizē grantu programmas 2. kārtu par atlikušo finansējumu 2282.48 eiro. Lai pretendētu uz finansējumu, personas pastāvīgās dzīves ārzemēs periodam jābūt vismaz diviem gadiem. Atgriešanās vai pārcelšanās brīdim jābūt ne vairāk kā divus gadus pirms darbavietas izveidošanas vai uzņēmuma izveidošanas. Atgriešanās faktu persona pašapliecina. Lasīt vairāk >>>
Latgale, 12. septembris – Ārdavas muižas viesmīlīgajās telpās notika Latvijas Radio raidījuma “Kā labāk dzīvot” īpašais ieraksts un tiešraide, kas pulcēja klausītājus un viesus ar stāstiem par atgriešanos Latvijā un dzīves jaunajām iespējām. Sarunā piedalījās cilvēki, kuri pēc dzīves ārvalstīs atgriezušies dzimtajā pusē, lai dalītos savā pieredzē un stiprinātu Latviju ar zināšanām un uzņēmību. Klausītāji iepazina četrus spilgtus remigrācijas stāstus. Lasīt vairāk >>>
Svētdien, 21. septembrī, remigranti, viņu ģimenes un arī citi interesenti aicināti uz aizraujošu dienu Gulbenē un Stāmerienā. Pasākums sāksies pulksten 11.30 izglītojošajā un interaktīvajā centrā “Dzelzceļš un Tvaiks” (Dzelzceļa ielā 8, Gulbenē), kur paredzēta gan ekskursija, gan radošas aktivitātes bērniem un pieaugušajiem. Apmēram pēc pusotras stundas visi kopā dosimies izbraucienā ar Gulbenes–Alūksnes šaursliežu bānīti līdz Stāmerienai – biļetes būs nopērkamas uz vietas. Pēc neliela pārgājiena (ap 3 km) dalībniekus sagaidīs ekskursija Stāmerienas pilī un stāstījums par tās vēsturi. Sliktos laikapstākļos no stacijas līdz pilij un atpakaļ būs nodrošināts transports. Pēc pils apmeklējuma aicinām visus uz kopīgu pikniku pils parkā – līdzi ņemiet groziņu ar uzkodām. Atpakaļceļš uz Gulbeni paredzēts ar bānīti pulksten 16.20, savukārt pasākuma noslēgums – ap plkst. 17.00. Aicinām pieteikties līdz 20. septembrim, rakstot uz e-pastu: remigracija@vidzeme.lv vai zvanot pa tālruni 29374285. Lasīt vairāk >>>
“Katrs pats ir savas laimes kalējs,” saka Aija Dravniece, kura kopā ar ģimeni pēc daudziem gadiem Īrijā pieņēma drosmīgu lēmumu — atgriezties dzimtajā Aizputē. Šajā “Cilvēkstāsti” sērijā iepazīstinām ar Aijas ģimenes ceļu no bērnības saknēm Kurzemē uz jaunu dzīvi ārzemēs un atpakaļ, atklājot gan izaicinājumus, gan piepildījumu, ko sniedz atgriešanās mājās. “Šoreiz stāsts ir no manas perspektīvas, lai gan mūsu ģimenes dzīvē viss ir savijies un neatdalāms,” saka Aija Dravniece. Dzimusi un augusi Aizputē, Aija bērnību pavadīja ģimenē, kurā darbs, patriotisms un kopības sajūta bija ikdienas neatņemama daļa. Viņas tēvs, uzņēmējs, kurš vienmēr iedvesmoja ar piemēru, izveidoja ģimenes uzņēmumu “Kurzemes Pērle” — kempingu, viesu mājas un atpūtas kompleksu, kurā darbs bija ģimenes dzīves centrs. “Tētis vienmēr mācīja mums darba vērtību, mērķtiecību un mīlestību pret dzimto vietu,” atceras Aija. Pēc pamatskolas viņa devās uz Jūrmalu apgūt dārznieka profesiju, vēlāk turpinot studijas Jelgavā, lai iegūtu augstāko izglītību. Taču dzīve sagādāja negaidītus pagriezienus — un viens no tiem bija satikšanās ar Kristapu. Lasīt vairāk >>>
13. septembrī Jelgavā, Akadēmijas ielā 1, norisināsies īpašs pasākums remigrantiem un viņu ģimenēm “Emocionālā labklājība atgriežoties Latvijā pēc ilgstoši pavadīta laika ārzemēs”. Tā mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kuri pēc ilgāka laika ārzemēs atgriežas Latvijā, vieglāk pielāgoties emocionāli un praktiski ikdienas dzīvei jaunajā vidē. Programmas ietvaros dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar praktiskiem ieteikumiem ikdienas rutīnas veidošanā, piederības sajūtas atjaunošanā un ģimenes vai draugu atbalsta nozīmē, kā arī piedalīties lekcijā un sarunā par emocionālo līdzsvaru, stresa pārvarēšanu un pieejamo atbalsta resursu izmantošanu. Praktiskā daļa ietvers skaņu sesiju ar Tibetas un kristāla traukiem, gongiem un citiem instrumentiem, kas palīdzēs relaksēties, mazināt spriedzi un nogurumu, kā arī skaņu terapiju un vienkāršas elpošanas prakses, kas ļauj atgūt iekšēju mieru ikdienas situācijās. Pasākuma noslēgumā paredzēta refleksija, dalīšanās sajūtās un neformāla saruna pie tējas tases. Lasīt vairāk >>>
Lotes un Riharda stāsts nav par aizbraukšanu vai atgriešanos – tas ir par apzinātu izvēli, par to, kā pasauli var izpētīt, ‘nogaršot’ un tad pieņemt lēmumu par to, kur vēlies dzīvot, par mazas valsts iespējām, ja vien proti tās saskatīt. Rihards ir dzimis cēsnieks, kurš jaunībā gribēja redzēt plašāku pasauli. Viņš studēja Latvijas Universitātē vēsturi, pēc tam devās tālāk – gads Viskonsīnas Universitātē, pēc tam Eiropas studijas Beļģijā un prakse Eiropas institūcijās. Rihards atzīst, ka kādu brīdi dzīves ‘scenārijs’ ar karjeru Eiropas institūciju šķitis ideāls, pat saņemts piedāvājums par pilnībā apmaksātām studijām ar stipendiju doktorantūrā. “Tas bija vilinošs piedāvājums, bet es pārdomāju, kādu dzīvi patiesībā vēlos. Sapratu, ka mana vieta ir Latvijā,” atzīst Rihards un piebilst: “Nelielās valstīs konkurence ir mazāka un iespējas pierādīt sevi – plašākas. Tas ir Latvijas ‘pluss’, un to noteikti vajag izmantot. Vācijā, Francijā vai citās lielās valstīs praksē bieži jāveic vienkārši, tehniski darbi, piemēram, jālīmē markas uz aploksnēm. Latvijā jau praksē biežāk tiek piedāvāti interesantāki un atbildīgāki uzdevumi, un ir iespēja arī jaunam cilvēkam darīt ko jēgpilnu, un tas palīdz augt.” Lasīt vairāk >>>
Saldus novada pašvaldība izsludina 3.kārtu grantu konkursam “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts Saldus novadā”. Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Saldus novada pašvaldība izsludina grantu konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts Saldus novadā” ar Kurzemes plānošanas reģiona un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu. Grantu konkurss būs pieejams 2024.-2026.gadam. 2025.gada 3.kārtas projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai jāiesniedz līdz 2025.gada 10. oktobrim. Ja Tu esi strādājis ārzemēs ne mazāk kā divus gadus un esi atgriezies Latvijā, Saldus novadā, ne senāk kā divus gadus vai arī plāno atgriezties, tad Saldus novada pašvaldība aicina pieteikties konkursam “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts Saldus novadā” un iegūt finansējumu. Lasīt vairāk >>>
7. septembrī aicinām piedalīties kārtējā cikla “Manas mājas Vidzemē” pasākumā, kas šoreiz notiks pie remigrantes Vinetas Zālītes viņas jaunajās mājās un saimniecībā Gnēžās, Meņģelē, Ogres novadā. Laipni gaidītas remigrantu ģimenes ar bērniem, kā arī ikviens interesents. Vineta Zālīte šobrīd ir atgriešanās ceļā no dzīves Apvienotajā Karalistē un pakāpeniski iekārtojas savā īpašumā Meņģeles pusē. Pasākuma laikā Vineta dalīsies savā pieredzē par atgriešanās procesu, iepazīstinās ar savu saimniecību, kā arī stāstīs par ārstniecības augu vākšanu un pirts tradīcijām. Dalībniekiem būs iespēja iepazīt apkārtni – paredzēts apmeklēt Meņģeles skatu torni, Dullā Daukas dabas taku un vietējo muzeju. Pie ugunskura vārīsim kopīgu zupu, notiks neformālas sarunas un tīklošanās, lai labāk iepazītu cits citu un stiprinātu saikni. Pasākums ir bez maksas, taču dalībniekiem līdzi jāņem savi groziņi ar uzkodām. Praktiskā informācija: Vieta: Gnēžas 1, Meņģele, Ogres novads. Datums: 7. septembris. Laiks: 12:00–17:00. Pieteikšanās līdz 5. septembrim, rakstot uz e-pastu: remigracija@vidzeme.lv vai zvanot pa tālruni 29374285.
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Līvānu novada pašvaldība sadarbība ar Latgales plānošanas reģionu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu organizē konkursu „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Konkursa mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu remigrantu dibinātiem uzņēmumiem, kas uzņēmējdarbības projekta ietvaros nodrošina jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstību reģionālā mērogā, kā arī uzņēmumiem, kas rada jaunas darba vietas remigrantiem. Konkursa uzvarētājam pašvaldības piešķirtā atbalsta summa nepārsniedz 12000,00 EUR, kas sastāv no valsts piešķirtā atbalsta, nepārsniedzot 8000,00 EUR, un pašvaldības atbalsta, nepārsniedzot 4000,00 EUR. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Lasīt vairāk >>>
Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule šovasar piedalījās vairākos pasākumos, kuros tikās ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Šādas tikšanās neformālā vidē palīdz labāk izprast diasporas ikdienu un jautājumus, kas kļūst aktuāli, domājot par iespējamu atgriešanos Latvijā. 10. jūlijā Inga Madžule apmeklēja Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, kas norisinājās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un pulcēja vairāk nekā 600 dalībnieku no Latvijas un diasporas. Foruma laikā tika diskutēts par valsts ekonomisko attīstību, drošību, diasporas iesaisti, ilgtspēju, izglītību, mākslīgo intelektu un jaunuzņēmumu vidi Latvijā. Šis pasākums bija iespēja tikties ar diasporas pārstāvjiem, iegūt jaunus kontaktus, izzināt viņu profesionālo un sabiedrisko pieredzi dažādās valstīs, kā arī pārrunāt, kā Latvija var būt vēl atvērtāka un pieejamāka tiem, kas dzīvo ārpus tās robežām. Forumā piedalījās arī remigrācijas koordinatores no citiem plānošanas reģioniem, kas deva iespēju pārrunāt pieredzi un stiprināt sadarbību remigrācijas jautājumos valsts mērogā. Lasīt vairāk >>>
Divkārtēja olimpiete, Latvijas rekordiste soļošanā un vairāku pasaules un Eiropas čempionātu dalībniece – tā Jolantu Dukuru pazīst sporta pasaulē. Viņas sasniegumu sarakstā ir pasaules labākais rezultāts 100 kilometru soļošanā sievietēm (10:04:50) un sudraba medaļa pasaules junioru čempionātā. Viņai pieder Latvijas rekordi 5 km (21:22), 10 km (42:59), 20 km (1:31:02), 30 km (2:39:45) un 50 km (4:16:27) soļošanā. Desmit gadus Jolanta veltīja profesionālajam sportam, nākamos desmit – sporta pasākumu organizēšanai Valmieras Olimpiskajā centrā, kur radās gan bērnu un jauniešu nometnes, gan projekts “Ledus gladiatori”, kas pulcēja tūkstošiem dalībnieku. Pēdējais darba posms Latvijā noritēja Latvijas Olimpiskajā komitejā, kur viņa koordinēja palīdzību Ukrainas sportistiem. “Viena desmitgade bija veltīta profesionālam sportam, nākamie desmit gadi – pasākumu organizēšanai Latvijā, galvenokārt Valmierā,” stāsta Jolanta. Viņa uzsver, ka darbs Latvijas Olimpiskajā komitejā bijis īpaši nozīmīgs – palīdzēt atrast drošu vidi un iespējas turpināt sportot tiem Ukrainas sportistiem, kuri kara dēļ bija spiesti pamest dzimteni. Lasīt vairāk >>>
2025. gada 9. augustā Aizputes pilsētas svētku ietvaros notika Aizputes Renesanses biedrības un Dienvidkurzemes novada pašvaldības rīkotais pasākums “Lepno kurzemnieku sarunas UZPŪTENIS”. Diskusija “Aizputes atgriešanās stāsti – kas mudina braukt atpakaļ?” pulcēja vietējos iedzīvotājus un viesus, lai dalītos pieredzē un pārrunātu, kā veidot dzīvi Latvijā pēc atgriešanās no ārzemēm. Sarunā piedalījās Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, stāstot par remigrācijas atbalsta iespējām un savu ikdienas darbu, palīdzot tiem, kas vēlas atgriezties uz dzīvi Kurzemē. A. Berģe uzsvēra, ka atgriešanās ir gan emocionāls, gan praktisks process. Viņa stāstīja par remigrācijas atbalsta iespējām un ikdienas darbu, ko šajā jomā veic Kurzemes plānošanas reģionā, kā arī par to, kas jāņem vērā, ja vēlas atgriezties uz dzīvi Kurzemē – no praktiskiem soļiem līdz pirmajiem izaicinājumiem pēc atgriešanās. Lasīt vairāk >>>
Dace Makuža līdz 20 gadu vecumam sevi sauca par rīdzinieci, taču vienas dienas laikā kopā ar draugu pieņēma lēmumu doties uz Angliju, lai sakrātu līdzekļus kāzām. Sākotnēji plāns bija tikai mazliet uzkrāt, tomēr dzīve ārzemēs ievilkās, un tur viņa pavadīja 12 gadus. Dace, rīdziniece ar divpadsmit gadu pieredzi Lielbritānijā, ir atgriezusies Latvijā un izvēlējusies Jēkabpili kā savu jauno dzīvesvietu. Pārmaiņas viņa uzsākusi ar lielu apņēmību – atradusi darbu, iekārtojas jaunā mājoklī un no jauna iepazīst Latvijas ikdienu. Dace atzīst, ka atgriešanās bijis pārdomāts lēmums – šeit ir gan tuvinieki, gan sajūta par īstajām mājām. Ne visiem atgriešanās Latvijā norit viegli – bieži nepieciešams remigrācijas koordinatora atbalsts. Jēkabpils novadā pēdējo divu gadu laikā sagatavots 31 individuāls piedāvājums remigrantiem, un faktiski atgriezušās 18 personas. Lasīt vairāk >>>
No 17. līdz 20. jūlijam Lielbritānijā, Bradfordā norisinājās Eiropas Latviešu Kultūras svētki ELKS III, kuras ietvaros notika Latvijas Pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē organizētais forums “Dzīve starp divām pasaulēm – kā atgriezties Latvijā un saplānot nākotni”. Forumā ar prezezntāciju “Remigrantu aktualitātes Lielbritānijā” piedalijās Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, iepazīstinot klātesošos ar svarīgākajiem jautājumiem, ko būti ieteicams ņemt vērā, atgriežoties no ārzemēm uz dzīvi Rīgā un Rīgas reģionā. Diskutablākie jautājumi bija par valodu zināšanas prasībām un augsti kvalificētu speciālistu piesaisti Rīgas reģionā, uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta noteikumiem remigrantiem Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils novadu pašvaldībās, kā arī kredītu un parādu atdošanas jautājumiem Latvijā un ārzemēs. Forumā piedalījās Rīgas plānošanas reģiona, Kurzemes plānošanas reģiona, Nodarbinātībās valsts aģentūras, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ārlietu ministrijas pārstāvji. Eiropas Latviešu Kultūras svētki ELKS III pulcēja vairāk nekā 40 kolektīvus no visas Eiropas – korus, deju kopas, folkloras un teātra grupas un tautiešus no visas pasaules, kopskaitā vairāk nekā 1000 cilvēkus. Lasīt vairāk >>>
Attēlā: No kreisās: Lielbritānijas remigrante Vineta Zālīte, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, tautiete Lielbritānijā Edīte Malvesa un Ārlietu ministrijas pārstāve Maija Bilsēna forumā “Dzīve starp divām pasaulēm – kā atgriezties Latvijā un saplānot nākotni”.
2025. gada 18. jūlijā, Vispasaules cēsnieku dienu ietvaros Cēsīs notika saruna “Diaspora un nodokļi”, kurā piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite‑Roķe, VID Nodokļu pārvaldes direktore Ilze Jankova un VID Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Janita Veinberga. Tikšanās notika neformālā gaisotnē, taču sarunas saturs bija nozīmīgs – par informācijas pieejamību cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā, par sadarbību ar pašvaldībām un diasporas organizācijām, kā arī par to, kā stiprināt uzticēšanos valsts institūcijām. Pasākumu rosināja Vispasaules cēsnieku dienu rīkotājs Aigars Strauss, un tajā piedalījās arī Ilze Čakstiņa, Īrijas–Latvijas Tirdzniecības kameras valdes priekšsēdētāja. Sarunā iesaistījās arī Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule, Valmieras novada pašvaldības galvenā projektu vadītāja Ingūna Zukure un Cēsu novada uzņēmējdarbības speciāliste Dace Eihenbauma. Lasīt vairāk >>>
2025. gada 19. jūlijā Bradfordā, Apvienotajā Karalistē, notika Latviešu pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē (LPAK) organizētais forums “Dzīve starp divām pasaulēm – kā atgriezties Latvijā un saplānot nākotni”, kura mērķis bija sniegt informatīvu atbalstu Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem. Kurzemes plānošanas reģionu forumā pārstāvēja reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Pasākums notika Kala Sangam Arts Centre telpās Bradfordas pilsētas centrā Eiropas Latviešu kultūras svētku 2025 (ELKS III) ietvaros, pulcējot kuplu skaitu dalībnieku, kuri vēlējās ne tikai uzzināt par iespējām atgriezties Latvijā, bet arī būt kopā, dalīties pieredzē un izjust latvisko kopābūšanu svešumā. Agnese Berģe piedalījās foruma semināra sadaļā, kurā pastāstīja par remigrācijas atbalsta iespējām un ikdienas darbu, ko šajā jomā veic Kurzemes plānošanas reģions. Viņas uzstāšanās bija veltīta praktiskiem jautājumiem, kas visbiežāk nodarbina cilvēkus, domājot par pārcelšanos uz Latviju – piemēram, mājokļa atrašana, bērnu iekļaušanās izglītības sistēmā, valodas prakses iespējas un kultūras integrācija. Lasīt vairāk >>>
Vineta Zālīte jau ir atradusi vietu, kur atgriezties – nelielā vēsturiskā ciemā Gnēžas, Meņģeles pagastā, Ogres novadā. Tur ir tikai sešas mājas, ozoli un klusums, kas ļauj sadzirdēt pašam sevi. Tā ir vieta ar auru, ko nevar aprakstīt, tikai sajust. Pašlaik viņa tur uzturas ikreiz, kad ir Latvijā, un nākamgad plāno pārcelties pavisam. “Ikreiz, kad esmu Latvijā, es skrienu basām kājām līdz ozolam un to apskauju – lai uzlādētos,” saka Vineta. “Tā ir mana vieta, kur gūstu mieru un spēku.” Lēmumu doties prom no Latvijas viņa pieņēma pirms deviņpadsmit gadiem. Toreiz Vineta ar ģimeni dzīvoja Ropažu novadā. Sākumskolas gadus viņa aizvadīja Jumpravā, bet vēlāk, veselības dēļ, pārcēlās uz Rīgu. “Mums joprojām katru gadu ir klases salidojumi – tie palīdz justies piederīgai, ļauj nepazaudēt saikni ar mājām,” viņa saka. Lasīt vairāk >>>
2025. gada pirmajā pusgadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušās 38 ģimenes jeb 112 cilvēki, un vēl 29 ģimenes (93 cilvēki) pašlaik apsver iespēju atgriezties. Šajā laika posmā individualizēti piedāvājumi izstrādāti 108 ģimenēm jeb 316 cilvēkiem, kuri interesējas par dzīvi Kurzemē. Kopumā no 2018. gada marta līdz 2025. gada jūnijam Kurzemē ar remigrācijas koordinatora atbalstu atgriezušās jau 543 ģimenes jeb 1615 cilvēki. Šajā laikā individualizēti piedāvājumi sagatavoti 1654 ģimenēm jeb 4647 cilvēkiem, savukārt vēlmi atgriezties izteikušas vēl 415 ģimenes (1247 cilvēki). “Par spīti gadiem ārvalstīs, daudziem Latvija joprojām ir mājas – tā ir vide, kur valoda un kultūra ir pazīstama, kur dzīvo tuvinieki un kur ir iespēja būt tuvāk dabai. Atgriešanās bieži saistīta ar vēlmi bērniem nodrošināt latvisku vidi, būt tuvāk ģimenei vai vienkārši atgriezties vietā, kur jūties piederīgs,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, uzsverot galvenos iemeslus, kādēļ ģimenes un indivīdi izvēlas atgriezties Kurzemē. Lasīt vairāk >>>
2025.gada 10.jūlijā norisinājās nozīmīgs pasākums, kurā Latvijas remigrācijas koordinatori tikās ar diasporas pārstāvjiem, uzņēmējiem, investoriem un politikas veidotājiem, lai iepazītu aktuālos jautājumus Latvijas konkurētspējas stiprināšanu un sadarbības iespējām ar latviešiem ārvalstīs, kas iespējams sekmēs arī remigrāciju. Pasākumā tika uzsvērta diasporas loma Latvijas ekonomiskajā un sabiedriskajā attīstībā. Kā norādīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Valdības, Saeimas un visas sabiedrības uzmanības centrā ir jābūt izglītībai un konkurētspējai. Mēs redzam, ka Latvijai jāiegulda izglītībā un zinātnē, lai veidotu nākotnes Latviju, kuras attīstībā svarīga loma ir arī tiem, kas šobrīd dzīvo ārvalstīs.” Lasīt vairāk >>>
Augšdaugavas novada pašvaldība izsludina grantu konkursu uzņēmējdarbībai “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” projektiem Augšdaugavas novada teritorijā. Konkursa mērķis ir motivēt remigrantus* atgriezties Augšdaugavas novadā, sekmējot uzņēmējdarbību, veidojot reģionāla mēroga produkcijas un pakalpojumu klāstu un radot jaunas darba vietas. Personas pastāvīgās dzīves ārzemēs periodam jābūt vismaz diviem gadiem. Atgriešanās vai pārcelšanās brīdim jābūt ne vairāk kā divus gadus pirms darbavietas izveidošanas vai uzņēmuma izveidošanas. Atgriešanās faktu persona pašapliecina. Lasīt vairāk >>>
Konkursa mērķis – motivēt remigrantus atgriezties Krāslavas novadā, sekmējot uzņēmējdarbību, veidojot reģionāla mēroga produkcijas un pakalpojumu klāstu un veidojot jaunas darba vietas. 2025. gadā pieejamais valsts un pašvaldības finansējums – līdz EUR 14008,29.
Projekta koordinatore: Inta Murāne, Krāslavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas projektu speciāliste,
e-pasts: inta.murane@kraslava.lv, tālr. +371 65620033. Informācija: www.kraslava.lv
No 29. jūnija līdz 6. jūlijam Grobiņā notika pasaules latviešu saiets 3×3, kas pulcēja 427 dalībniekus no 13 valstīm. Lielākā daļa bija ģimenes no Latvijas, taču piedalījās arī latvieši no Apvienotās Karalistes, Īrijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Vācijas, Beļģijas, Francijas, Nīderlandes, ASV, Kanādas un Austrālijas. Tā bija iespēja gan stiprināt saikni ar dzimteni, gan pārrunāt dzīves pieredzi ārvalstīs. Šī gada saieta vadmotīvs ir “Mežs”, aicinot meklēt to, kas slēpjas dziļāk – saknes, sajūtas, klusumu, spēku. Saiets notika Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā. To vadīja Laura Biteniece un Kārlis Taukačs. Pasākuma atklāšanā dalībniekus uzrunāja Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Andris Jankovskis, Grobiņas vidusskolas direktore Laila Roga, 3×3 padomes priekšsēdētāja Inese Krūmiņa un saieta rīkotāji. Lasīt vairāk >>>
Rīgas plānošanas reģiona koordinatore Daina Šulca tikās ar Bergenas Latviešu biedrības vadītāju Ilgu Švāni. Viņas ģimene Bergenā jau dzīvo vairāk nekā 10 gadus un tautiešu vidū uztur dzīvu latvisko garu. Ilga Švāne saka “Es domāju, ka es atgriezīšos Latvijā, tikai nezinu kad … iespējams, kad bērni būs lieli un iekārtojuši savu dzīvi, bet var būt tad es viņiem būšu vajadzīga kā vecmāmiņa. Es gribētu vecumdienas pavadīt Latvijā. Man ir nostaļģija pēc savas zemes. Es esmu latviete un tā ir mana identitāte.” Lasīt vairāk >>>
Šī gada pirmajos sešos mēnešos Zemgalē ar remigrācijas koordinatores atbalstu atgriezusies 51 persona, kas apliecina nemainīgu interesi par atgriešanos dzimtenē. Lai sekmētu veiksmīgu remigrācijas procesu, Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām sniedz ne tikai informatīvu, bet arī finansiālu atbalstu – tas šajā pusgadā ļāvis jaunam uzņēmējam Bauskas novadā uzsākt darbību loģistikas nozarē. Jaunais uzņēmums saņēmis 8000 eiro no Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) un 4000 eiro no Bauskas novada pašvaldības, kopumā biznesa attīstībā ieguldot 12 000 eiro. Šis piemērs apliecina, ka mērķtiecīga sadarbība reģionālā un pašvaldību līmenī veido efektīvu atbalsta sistēmu, kas ļauj remigrantiem savu starptautisko pieredzi un zināšanas pārvērst reālā pienesumā vietējai ekonomikai, radot uzņēmumus un jaunas darba vietas. Lasīt vairāk >>>
Bauskas novada pašvaldība aicina remigrantus un vietējos uzņēmumus pieteikties konkursam “Remigrācijas atbalsta pasākums – “Atgriezies Bauskas novadā!”. Šis atbalsta pasākums sniedz iespēju saņemt finansējumu jaunu darba vietu radīšanai un remigrantu uzņēmējdarbības attīstībai, stiprinot ekonomisko izaugsmi.
Konkurss ir orientēts uz divām galvenajām mērķauditorijām:
– uzņēmumiem, kas rada jaunas darba vietas remigrantiem;
– remigrantiem, kuri vēlas uzsākt vai attīstīt savu uzņēmējdarbību.
Finansējums konkursa dalībniekiem:
– valsts finansējums: līdz 8000 EUR;
– pašvaldības finansējums: līdz 4000 EUR;
– privātais līdzfinansējums: vismaz tikpat lielā apmērā, cik valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām.
Projekta pieteikumus var iesniegt līdz 04.08.2025. plkst. 23.59. Lasīt vairāk >>>
No 20. līdz 22. jūnijam Apvienotajā Karalistē, Daugavas Vanagu fonda īpašumā Straumēnu muižā norisinājās tradicionālais “Bērzes Strazdu Jāņu festivāls” – viens no lielākajiem latviešu vasaras saulgriežu pasākumiem ārpus Latvijas. Pēc organizatoru aplēsēm, svinības apmeklējuši ap 5000 līgotāju. Arī šogad festivālā darbojās informatīvā telts “Latvijas māja”, kurā bija pārstāvēts arī Vidzemes plānošanas reģions. Teltī darbojās Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) EURES informatīvie stendi. Apmeklētāji varēja saņemt informāciju par iespējām atgriezties Latvijā, darba un uzņēmējdarbības vidi, izglītību bērniem un praktiskiem atbalsta mehānismiem. Festivāla apmeklētāju interese bija liela – daudzi uz sarunām nāca atkārtoti, daļa vēl tikai apsver atgriešanos, citi jau meklē konkrētus risinājumus. Lasīt vairāk >>>
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” meklē kolēģi – aicinām darbā kuratora asistentu nepilna laika (80% slodze) darbam muzeja telpās Berga bazārā Rīgā (1 gada līgums ar pagarinājuma iespēju).
Galvenie amata pienākumi:
● sadarbībā ar muzeja galveno kuratoru un citiem muzeja darbiniekiem piedalīties izstāžu un citu muzeja projektu satura izstrādē, veidojot ar tiem saistītus tekstus un plānojot to īstenošanu;
● piedalīties muzeja krājuma veidošanā, tai skaitā sadarboties ar krājuma darbiniekiem jauniegūto muzeja priekšmetu iekļaušanai muzeja krājumā;
● sazināties ar latviešu diasporas kopienu pārstāvjiem par muzeja projektu norisēm un atbalstīt viņu piedalīšanos tajos;
● iesaistīties muzeja pētniecības darbā, tai skaitā piedalīties muzeja ekspedīcijās Latvijā un ārpus tās;
● piedalīties muzeja pasākumos un citos publicitātes pasākumos, kas saistīti ar muzeja projektiem un tā darbību;
● citi pienākumi saistībā ar kuratora asistenta darbu pēc nepieciešamības.
Prasības un vēlmes:
● labas latviešu un angļu valodas prasmes;
● vēlama augstākā izglītība kultūras jomā – pieredze muzeja darbā tiks uzskatīta kā priekšrocība;
● vēlamas zināšanas par Latvijas iedzīvotāju izceļošanas vēsturi un patiesa interese par diasporas latviešiem – aicinām pieteikties arī ārpus Latvijas dzimušas vai dzīvojošas personas;
● spēja ātri apgūt jauno un saliedēti strādāt mazā komandā – vēlama pieredze nevaldības organizāciju darbā;
● augsta darba precizitāte un labas laika plānošanas prasmes;
● labas digitālās prasmes un iemaņas darbā ar datortehniku.
Muzejs piedāvā:
● nozīmīgu darbu aktīvā akreditētā muzejā;
● atalgojumu 1000-1240 EUR mēnesī (balstoties uz iepriekšējo pieredzi un pirms nodokļu nomaksas) par 80% slodzes darbu un veselības apdrošināšanu pēc 3 mēnešu pārbaudes laika;
● interesantu darba vidi, atsaucīgus un profesionālus kolēģus;
● izaugsmes iespējas privātā, profesionālu atzinību guvušā muzejā.
Pieteikumu (motivācijas vēstuli un CV) līdz 2025. gada 16. jūlijam lūdzam sūtīt uz e-pastu info@lapamuzejs.lv ar norādi “Kuratora asistents”. Informācija: 29175510 (muzeja galvenā kuratore Marianna Auliciema) vai info@lapamuzejs.lv. Informācija: https://www.lapamuzejs.lv/darbs/
Pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 8.pantu, informējam, ka pieteikumu dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases procesa norisi; personas datu apstrādi veic biedrība “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs”.
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Balvu novadā, tiek organizēts konkurss „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalstam”. Projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt no 2025. gada 3. jūnija līdz 2025. gada 7.jūlijam plkst. 16.00.
Atbalstu konkursā var saņemt:
– topošais remigranta uzņēmums;
– jau esošs uzņēmums, radot jaunu darba vietu remigrantam.
Kas var pretendēt uz atbalstu?
– Remigrants, kurš atgriezies uz dzīvi Latvijā ne ilgāk kā pirms 2 gadiem un pavadījis ārvalstīs vismaz 2 gadus;
– Darba devējs, kurš veido jaunu darba vietu remigrantam.
Kā saņemt atbalstu?
– Pieteikties pašvaldības izsludinātajā konkursā saskaņā ar nolikumu, aizpildot projekta pieteikumu un iesniedzot prasīto informāciju;
– granta līgumu ar pašvaldību par projekta īstenošanu slēdz uz 2 mēnešiem.
Kam var izlietot atbalstu?
– Pamatlīdzekļiem sākot no 500.00 Eur par vienu vienību juridiskai personai, sākot no 1000.00 Eur par vienu vienību saimnieciskā darba veicējam;
– Atalgojumam (t.sk. darba alga, un/vai darba spēka nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un/vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas));
– Jāattīsta jauns produkts vai pakalpojums reģiona mērogā. Lasīt vairāk >>>
Aicinām iegriezties jau iemīļotajā “Latvijas mājā” – vietā, kur satikties, aprunāties un uzzināt vairāk par iespējām Latvijā.
Šogad “Latvijas mājā” jūs gaidīs:
🌞 Nodarbinātības valsts aģentūras EURES konsultantes
🌞 Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore
🌞 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve. Šī ir lieliska iespēja neformālā vidē aprunāties par dzīves, darba un uzņēmējdarbības iespējām Latvijā, uzdot jautājumus un saņemt vērtīgu informāciju.
Meklē “Latvijas māju” festivāla teritorijā!
📍 Kur? – “STRAUMĒNI”, Catthorpe Manor, Lilbourne Lane, Lutterworth, LE17 6DF, Apvienotā Karaliste
📅 Kad? – 2025. gada 20.–22. jūnijs
🎫 Biļetes: https://ej.uz/bsjf2025
📧 info@strazdi.co.uk | 📞 07507508930
❓ FAQs: https://www.strazdi.co.uk/faqs
🤝 Brīvprātīgo pieteikšanās anketa: https://ej.uz/BSstaff2025
#BērzesStrazduJāņuFestivāls2025 #LIAA #MissionLATVIA #NVA #Vidzeme #BerzesStrazdi
7. jūnijā Tallinā norisinājās Igaunijas Integrācijas fonda rīkots pasākums remigrantiem, kurā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Neformālā gaisotnē dalībnieki devās kopīgā pārgājienā pa Pääsküla purva taku, kurā bija iekļauta izzinoša ekskursija un kopīgs pikniks dabā. Pasākumā pulcējās ap 30 cilvēku – pārsvarā Igaunijā dzīvojošie remigranti, tostarp ģimenes, kas atgriezušās no dažādām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes un citām. Tā bija iespēja iepazīties, dalīties pieredzē un pārrunāt atgriešanās pieredzi gan ar remigrantiem, gan ar pasākuma rīkotājiem. Gida stāstīto tulkoja igauņu, angļu un krievu valodā, lai visi klātesošie varētu sekot līdzi. “Iniciatīva ļoti atgādināja mūsu pasākumu ciklu Manas mājas Vidzemē. Arī Igaunijā cilvēki satiekas dabā, lai brīvā gaisotnē iepazītos un aprunātos. Atšķirībā no mums viņi neveido īpašas iepazīšanās aktivitātes – pasākumi ir vienkāršāki un bez strukturētas programmas. Taču līdzīgi kā Vidzemē, arī Tallinā šādi pasākumi notiek vairākas reizes gadā,” pēc atgriešanās stāsta Inga Madžule. Lasīt vairāk >>>
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Jēkabpils novada pašvaldība sadarbība ar Zemgales plānošanas reģionu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu organizē konkursu „Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt no 2025. gada 30. maija līdz 2025. gada 04. jūlijam plkst. 17:00.
Konkursa mērķis ir sniegt atbalstu, radot jaunu darba vietu remigrantam jau esošā uzņēmumā, vai sniegt atbalstu jaunizveidotam remigranta uzņēmumam, tostarp, nodrošinot jaunu produktu un/ vai pakalpojumu attīstību reģionālā mērogā. Lasīt vairāk >>>
Saldus novada pašvaldība izsludina 3.kārtu grantu konkursam “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts Saldus novadā”. Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, Saldus novada pašvaldība izsludina grantu konkursu “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts Saldus novadā” ar Kurzemes plānošanas reģiona un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu. Grantu konkurss būs pieejams 2024.-2026.gadam. 2025.gada 3.kārtas projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai jāiesniedz līdz 2025.gada 18.jūlijam. Lasīt vairāk >>>
11. maijā Vidzemes plānošanas reģions aicināja remigrantus, viņu ģimenes un ikvienu interesentu uz pavasarīgu pārgājienu “Manas mājas Vidzemē”, kas šoreiz notika Ērgļos. Lai arī laiks bija vējains un dzestrs, 25 cilvēki izvēlējās dienu pavadīt kustībā un kopābūšanā. Diena bija piepildīta ar aktivitātēm, sarunām, sirsnīgiem mirkļiem un pārsteigumiem, kas satuvināja cilvēkus. Pārgājiens sākās pie Ērgļu stacijas, kur dalībniekus sagaidīja šīs vietas saimnieks, biologs Māris Olte ar paša gatavotu kafiju – silta un patiesi gardā dzēriena krūze bija tieši tas, kas vajadzīgs pirms došanās ceļā. Sākotnēji plānotā četru kilometru pastaiga pārtapa par teju 14 kilometru ilgu piedzīvojumu. Takas veda gar Ogres upīti, cauri mežiem un pļavām. Ceļā varēja ne tikai klausīties stāstos par dabu, bet arī vērot savvaļas zirgus, govis, ieraudzīt dzīvnieku pēdas, dažādus ārstniecības augus. Kā stāsta remigrācijas koordinatore Vidzemē Inga Madžule, “visi iesaistījās – arī jaunākā pārgājiena dalībniece – septiņgadniece nogāja visu maršrutu bez čīkstēšanas. Bērni bija enerģijas pilni – ripinājās pa nokalnēm, kāpa pāri kokiem, leca pāri grāvjiem un ar aizrautību piedalījās arī orientēšanās spēlē, iesaistot tajā arī pieaugušos.” Lasīt vairāk >>>
Gandrīz četrpadsmit gadi svešumā, bet sirds vienmēr palikusi mājās. Tā varētu īsumā raksturot Zanes Daņilovas pieredzi – stāstu par drosmi, pārmaiņām un atgriešanos pie sevis. Zane aizbrauca no Latvijas, kad viņas ceļā stājās mīlestība. Satikusi savu nākamo vīru, kurš dzīvoja un strādāja Zviedrijā, viņa pieņēma lēmumu – pārcelties pie viņa. Sākās pilnīgi cita dzīve – svešā zemē, citā valodā, bez iepriekšējas pieredzes ārzemēs. Zviedrijā Zane bija pašnodarbinātā – strādāja māju uzkopšanā, bija auklīte, vēlāk arī strādāja celtniecībā kopā ar vīru. Viņi uzcēla savu māju, piedzima divi dēli, un Zane apguva zviedru valodu. “Visa dzīve mainījās 1500 kilometru attālumā no mājām. Manā gadījumā – uz labo pusi,” viņa atzīst. “Es pieaugu Zviedrijā.” Lasīt vairāk >>>
Saimons Burvis ir jauns uzņēmējs no Valmieras, kurš pēc viena gada darba pieredzes Norvēģijā atgriezies Latvijā un sācis veidot savu dzīvi no jauna, šoreiz kā pašnodarbinātais auto un mīksto mēbeļu tīrīšanas nozarē. Viņa pieredzes stāsts ir apliecinājums tam, kā pēc pavadītā laika ārzemēs iespējams rast drosmi atgriezties un uzsākt savu biznesu. Saimons pirmo reizi devās uz ārzemēm divdesmit gadu vecumā, kad ar paziņu palīdzību radās iespēja strādāt Kiprā. Gadu viņš tīrīja logus un mīkstās mēbeles – darīja darbu, kas tobrīd šķita nejaušs dzīves pavērsiens. Taču gadu gaitā izrādījās, ka tieši šī pieredze noderēs vēlāk – vispirms Norvēģijā, kur viņš strādāja uzņēmumā, kas sagatavoja automašīnas pārdošanai, un vēlāk arī uzsākot savu biznesu Latvijā. “Es nebiju iedomājies, ka tas man kādreiz dzīvē noderēs,” viņš atzīst, runājot par mīksto mēbeļu tīrīšanu, kas šodien ir daļa no viņa pakalpojumu klāsta. Lasīt vairāk >>>
2025.gada 21.maijā Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Ruta Priede tikās ar Īrijas vēstnieci Latvijā, Īmeru Frīlu (Eimear Friel), lai pārrunātu remigrācijas aktuālos jautājumus un stiprinātu sadarbību. Tikšanās laikā Ruta Priede sniedza pārskatu par remigrācijas tendencēm un aktivitātēm Latgalē, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotāju atgriešanās pieredzei no Īrijas. Tika izcelti divi personīgi un iedvesmojoši piemēri – Maijas Krasnās un Karīnas Selickas stāsti par atgriešanos Latvijā un veiksmīgu iekļaušanos Latgales sabiedrībā. “Šādi stāsti ir ne tikai emocionāli, bet arī praktiski pierādījumi tam, ka atgriešanās ir iespējama un Latvija – īpaši Latgale – var būt vieta, kur attīstīt gan profesionālo, gan personīgo dzīvi,” uzsvēra Priede. Lasīt vairāk >>>
Mīļie latviešu valodas skolotāji, aicinām Jūs pievienoties iniciatīvai, kuras mērķis ir radīt remigrantu atbalstošo rīku latviešu valodas apguvē un pilnveidē. Mēs esam uzsākuši veidot atsaucīgu un zinošu skolotāju sarakstu, kuri būtu gatavi sniegt individuālas privātstundas dažāda vecuma un valodas prasmju līmeņa cilvēkiem, jo ja ir pieprasījums – jābūt arī piedāvājumam! Mēs izsūtītu interesnetiem skolotāju sarakstu, bet par tālākajiem sadarbības nosacījumiem Jūs paši savstarpēji vienotos! Ja Jums ir: – pieredze latviešu valodas mācīšanā kā dzimtajā vai svešvalodā; – vēlme palīdzēt remigrantiem iekļauties Latvijas sabiedrībā; -iespēja vadīt tiešsaistes vai klātienes nodarbības (atkarībā no vietas un iespējām). Būsim ļoti pateicīgi, ja reģistrēsieties skolotāju sarakstā, kuru remigrācijas koordinators Latgalē varēs piedāvāt remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem gadījumos, kad būs interese apgūt vai pilnveidot latviešu valodas prasmes – gan vēl pirms atgriešanās Latvijā, gan jau atgriežoties un uzsākot dzīvi Latgalē. Lasīt vairāk >>>
Šī gada maija žurnāla “Klubs” numurā interesanta diskusija ar atgriešanās stāstiem. Aizvien jūtamāk iezīmējas tendence – tie, kuri aizbraukuši pirms trim, pieciem, desmit gadiem, vēlas atgriezties Latvijā. Viens no iemesliem – dzīvošana ārpus dzimtenes kļūst arvien dārgāka, bet dzīves kvalitāte Latvijā, jo īpaši Pierīgā, pielīdzinās Eiropas līmenim. Pieļaujams, ka reemigrāciju no ASV veicinās arī Trampa faktors. Lasīt vairāk >>>
Latgales plānošanas reģions sirsnīgi pateicas visiem bērnu radošā konkursa “Pavasara mozaīka – radi, dari, svini!” dalībniekiem! Konkurss norisinājās no 18. aprīļa līdz 9. maijam, un kopumā tika saņemti 59 bērnu radošie darbi – fotogrāfijas, zīmējumi un video. Visi darbi tika publicēti sociālā tīkla Facebook lapā “Es atgriežos Latgalē” un nodoti publiskai balsošanai, tā veicinot sabiedrības iesaisti un interesi par bērnu radošumu. Konkursa mērķis bija: – veicināt bērnu izpratni par latviešu svinamajām dienām un tradīcijām; – lietderīgi un radoši pavadīt brīvo laiku; – vienot vietējo un diasporas ģimeņu bērnus kopīgā radošā aktivitātē, akcentējot Lieldienu tematu. Priecājamies, ka šoreiz saņēmām arī vairākus darbus, kuros bērni kopā ar vecākiem aktīvi iesaistījās pavasara darbos un dabas baudīšanā, apliecinot ģimenes kopības nozīmi un radošas pieejas daudzveidību. Lasīt vairāk >>>
2025. gada 10. un 11. maijā Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe darba vizītē apmeklēja Norvēģijas pilsētu Bergenu, kur piedalījās Bergenas Latviešu biedrības rīkotajos pasākumos – seminārā “Remigrācija un profesionālais dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos” un Mātes dienai veltītajā koncertā “Māmiņu diena – ģimeņu diena”. Vizītes laikā viņa tikās ar diasporas pārstāvjiem un sniedza individuālas konsultācijas par remigrācijas iespējām un atbalstu, atgriežoties uz dzīvi Kurzemē. Semināru vadīja Latviešu Biedrības Bergenā pārstāve Ilga Švāne. Klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Norvēģijas Karalistē Mārtiņš Klīve, iepazīstinot ar Norvēģijas latviešu biedrību un latviešu skoliņu darbību. Viņš uzsvēra pieaugošās Norvēģijas investīcijas Latvijā, tostarp Kurzemē, kas paplašina nodarbinātības iespējas reemigrantiem. Par karjeras iespējām profesionālajā dienestā informēja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks, majors Rihards Rozenbaums, savukārt Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta vecākais eksperts Mārtiņš Dātavs sniedza ieskatu par Valsts aizsardzības dienestu, īpašu uzmanību pievēršot diasporas iesaistei valsts aizsardzībā. Lasīt vairāk >>>
Pēc vienpadsmit gadiem Anglijā Sandija Kutila ir atgriezusies mājās Latvijā un tagad dzīvo un strādā Valmieras novadā. Dzīvojot ārzemēs kopš pusaudzes gadiem, viņa ieguva vērtīgu pieredzi un atrada savu ceļu fotogrāfijas pasaulē, ko turpina arī dzimtenē. Tagad Sandija kopā ar kolēģi Lieni Poguli attīsta fotostudiju “Ami Creative Studio” Mūrmuižā un ar savu piemēru rāda, ka Latvijā var gan labi dzīvot, gan sekmīgi veidot biznesu. Uz Angliju Sandija devās uzreiz pēc pamatskolas beigšanas. Sākumā viņa mācījās koledžā mākslas jomā, bet drīz vien sāka strādāt. Pirmie darbi bija kafejnīcās un veikalos, kā arī kā brīvprātīgajai, bet līdztekus Sandija vienmēr aizrāvās ar fotogrāfiju. Viņa fotografēja gan pasākumus, gan cilvēkus, un pamazām aizraušanās kļuva par viņas īsto aicinājumu. Lai iegūtu pieredzi, Sandija piedāvāja kāzu pāriem bezmaksas fotosesijas, atklāti sakot, ka vēl tikai mācās. Daudzi piekrita, un labās atsauksmes drīz vien izplatījās no cilvēka uz cilvēku. Šis drosmīgais solis kļuva par viņas profesionālās karjeras sākumpunktu. Lasīt vairāk >>>
Liepājas valstspilsētas pašvaldība ar Kurzemes plānošanas reģiona un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstu konkursa kārtībā granta veidā piešķir līdzfinansējumu remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un jaunu darba vietu izveidei Liepājā. Pieteikšanās 2025. gada līdzfinansējuma konkursa 2. kārtai izsludināta 2025. gada 12. maijā un norisināsies līdz šī gada 2. jūnijam. Konkursa nosacījumi paredz, ka projekti jāīsteno Liepājā un noteiktā termiņā – līdz šā gada 31. decembrim. 2. kārtai pieejamais finansējums – 10 089 EUR. Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu līdz 50% no projekta kopējās summas. Maksimālais līdzfinansējums – 12 000 eiro. Pieteikties konkursam aicināti tie iedzīvotāji, kuri ir atgriezušies no pastāvīgas dzīves ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Liepājā un vēlas veidot šeit uzņēmējdarbību, kā arī jau esoši uzņēmumi, kas vēlas nodarbināt remigrantu. Lasīt vairāk >>>
10. maijā Kurzemes un Rīgas reģionu remigrācijas koordinatores Agnese Berģe un Daina Šulca piedalīsies Bergenas Latviešu biedrības pasākumā “Remigrācija un profesionālais dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos”. Semināram un diskusijām attālināti pievienosies arī tautieši no Oslo, Trondheimas, Stavangeras un iespējams arī no Alesundas.
Pasākumā piedalīsies Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Norvēģijas Karalistē Mārtiņš Klīvs.
Par profesionālo dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos stāstīs NBS Apvienotā štāba Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieka majors Rihards Rozenbaums un Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta vecākais eksperts Mārtiņš Dātavs.
Zoom pieslēgšanās saite:
Topic: Remigrācija un profesionālais dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos
Time: May 10, 2025 04:00 PM Pacific Time (US and Canada)
Join Zoom Meeting
https://us02web.zoom.us/j/86215654650?pwd=a7I61ZRg1EqzznfeRkNbWlPxVMUSyc.1
Meeting ID: 862 1565 4650
Passcode: 12345
11. maijā notiks Māmiņu dienai veltīts ģimeņu pasākums – svētku koncerts, kam sekos neformālas sarunas par mūsu tautiešu dzīvi Norvēģijā un atgriešanos Latvijā.
Līdz 6. maijam aicinām pieteikties rīdziniekus, kas atgriezušies vai plāno atgriezties no ārzemēm, aizpildot anketu https://ej.uz/Riga_manas_majas
“Rīga – manas mājas” notiks 13. maijā no plkst. 17.30 līdz 20.30 Rīgā, Imantā, Slokas ielā 161, k-2.
Pasākuma vadmotīvs – “Aktīvi Rīgā”. Dalībnieki uzzinās, kādas ir rīdzinieku iespējas līdzdarboties un iesaistīties nevalstiskajās organizācijās, kultūras, neformālās izglītības, vides sakopšanas un brīvprātīgā darba aktivitātēs.
Mācītājs un teologs Indulis Paičs vadīs lekciju – sarunu par to, kā atrast savu vietu lielpilsētā, par dzīves jēgas meklējumiem un personīgo izaugsmi.
Pasākuma programma un papildus informācija ŠEIT
24. aprīlī Valmierā viesojās Īrijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Īmera Frīla (Eimear Friel), lai tiktos ar Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori Ingu Madžuli un remigrantēm, kuras pēc ilgiem gadiem Īrijā atgriezušās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Neformālā sarunā vēstniece vēlējās uzzināt, kā remigrantes jūtas pēc atgriešanās, kāda bijusi viņu pieredze Īrijā un kā šī pieredze palīdzējusi veidot dzīvi Latvijā. Tikšanās laikā piedalījās Laine Bāliņa, kura pēc divdesmit gadiem Īrijā atgriezusies dzimtajā Valmierā, un Sandra Skripļonoka, kura pēc 17 gadu prombūtnes Īrijā dzīvi Latvijā atsākusi Ogrē. Sarunas laikā abu sieviešu stāsti atklāja gan pārcelšanās emocionālos izaicinājumus, gan to, kā ārzemēs iegūtā pieredze un uzņēmība palīdz veidot jaunu sākumu Latvijā. Lasīt vairāk >>>
Augšdaugavas novada pašvaldība izsludina grantu konkursu remigrācijas atbalsta uzņēmējdarbības projektiem Augšdaugavas novada teritorijā. Projekta iesniedzējs var būt: – Remigrants, kurš plāno uzsākt saimniecisko darbību; – Remigrants, kurš veic saimniecisko darbību; Uzņēmums, kurš radīs darba vietu remigrantam. PROJEKTU PIETEIKUMU IESNIEGŠANA NO 22. APRĪĻA LĪDZ 20. MAIJAM. Remigrants – diasporas loceklis, kurš atgriezies vai pārcēlies no pastāvīgas dzīves ārzemēs, kur nodzīvojis vismaz 2 gadus, uz pastāvīgu dzīvi Latvijā (Augšdaugavas novadā) – atgriešanās/pārcelšanās brīdis ne vairāk kā 2 gadi pirms darbavietas vai uzņēmuma izveidošanas. Projektu pieteikumi iesniedzami klātienē Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālajā pārvaldē, 20. kabinetā, Rīgas ielā 2, Daugavpilī, LV-5401 vai sūtot uz elektroniskā pasta adresi: pasts@augsdaugavasnovads.lv. Granta finansējums – līdz 12 000 eiro. Projekta iesniedzēja līdzfinansējums – vismaz 25%. Konsultācijas var saņemt, rakstot uz e-pastu: iveta.megne@augsdaugavasnovads.lv, zvanot 65422284, tiekoties personīgi, iepriekš saskaņojot apmeklējuma laiku. Lasīt vairāk >>>
Laines Bāliņas dzīves ceļš vijies cauri gandrīz divām desmitgadēm ārpus Latvijas, un tas ir bagāts pārmaiņām, izaicinājumiem un sevis meklējumiem. Pēc divdesmit gadu dzīves un darba Īrijā viņa nolēma atgriezties dzimtajā Valmierā, lai sāktu jaunu posmu un īstenotu savu aicinājumu Latvijā. Laine uz Īriju devās divtūkstošo gadu sākumā, plānojot tur pavadīt tikai gadu, lai pilnveidotu angļu valodu – viņai bija sapnis kļūt par tulkotāju vai žurnālisti. Taču īslaicīgais piedzīvojums izvērtās divdesmit gadu prombūtnē. Gadu gaitā Laine izmēģināja dažādus darbus, sākot ar sezonas darbiem lauksaimniecībā un viesmīles pieredzi, līdz pat darbam lidostas parfimērijas un kosmētikas veikalā. Tieši tur radās interese par skaistumkopšanu, un viņa sāka apgūt šo jomu profesionāli – mācoties kursos un iegūstot nepieciešamās iemaņas, lai varētu strādāt salonā. Vēlāk Laine nolēma uzdrošināties kļūt par uzņēmēju: viņa izveidoja savu skaistumkopšanas salonu, kur sākumā strādāja viena pati, bet drīz vien paplašināja uzņēmumu līdz nelielai komandai. Viņas neatlaidība un draudzīgums palīdzēja iegūt pastāvīgu klientu loku – vairākums no viņiem bija nevis latvieši, bet gan vietējie iedzīvotāji, kuri novērtēja Laines profesionalitāti. Lasīt vairāk >>>
Latgales plānošanas reģions izsludina radošo konkursu bērniem un jauniešiem “Pavasara mozaīka – radi, dari, svini!”, kura mērķis ir veicināt izpratni par latviešu tradīcijām, gadskārtu svinībām un dabas norisēm pavasara laikā, kā arī vienot vietējo un diasporas ģimeņu bērnus un jauniešus radošā aktivitātē. Aicinām visus bērnus un jauniešus uzplaukt pavasarī un ļaut vaļu radošumam! Konkursa dalībnieki aicināti iesniegt savus radošos darbus – video, fotogrāfijas vai zīmējumus –, kuros atspoguļots, kā viņi pavada brīvo laiku, gatavojoties Lieldienām un svinot pavasari. Darbu tematika var ietvert dabas vērojumus (piemēram, bērza sulu tecināšanu, puķu ziedēšanu), Lieldienu tradīcijas (piemēram, olu krāsošanu, svētku maltītes gatavošanu) vai radošas aktivitātes, piemēram, dzejoļa deklamēšanu, dziesmu vai deju. Konkurss ir paredzēts bērniem un jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem (ieskaitot). Konkursa mērķauditorija – vietēja reģiona bērni un jaunieši, remigrantu un repatriantu bērni un jaunieši, potenciālo remigrantu bērni un jaunieši, kas dzīvo ārpus Latvijas, diasporas locekļu bērni un jaunieši. Lasīt vairāk >>>
Ja esi nesen atgriezties Latvijā un sāc domāt par sava uzņēmuma izveidi vai darba vietas radīšanu, šobrīd vairākās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu tieši remigrantiem. Esam apkopojuši aktuālo informāciju par remigrācijas atbalsta konkursiem četros novados.
Limbažu novadā līdz 30. aprīlim iespējams pieteikties konkursā „Uzņēmējdarbības atbalsts remigrantiem Limbažu novadā 2025. gadā”.
Ogres novadā līdz 30. aprīlim iespējams pieteikties projektam „Esi darba devējs Ogres novadā”.
Smiltenes novadā līdz 21. aprīlim iespējams pieteikties uzņēmējdarbības ideju konkursā “Atgriezies Smiltenes novadā”.
Varakļānu novadā izsludinātas divas pieteikšanās kārtas konkursam “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Šobrīd notiek otrā kārta, kas ilgst no 1. aprīļa līdz 27. maijam.