Ģimene un uzņēmējdarbība – remigrācijas stunda Ādažu novada pašvaldībā

Šī gada 16. aprīļa pēcpusdienā Ādažu novada pašvaldībā notika diskusija par ģimenes lomu remigrācijas procesā, izceļot atbraukušo ģimenes kā atslēgu veiksmīgai integrācijai vietējā sabiedrībā, pilnvērtīgas izglītības ieguvei skolās un informācijas nodošanai par šī gada svarīgāko aktivitāti – uzņēmējdarbības atbalstu remigrantiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējos divos gados uz Ādažu novada pašvaldību ir pārcēlušies 198 remigranti. Viņiem šogad izsludināts konkurss “Remigrācijas atbalsta pasākums Ādažu novadā – uzņēmējdarbības atbalsts 2026” par kopējo granta summu 10 000 eiro. Pagājušā gada konkursā Ādažos bija vērojama interese, tāpēc šogad konkurss notiek, un pieteikšanās ir līdz 30. jūnijam. Konsultācijas par pieteikšanos var saņemt, sazinoties ar Santu Ruģēnu, Ādažu novada pašvaldības Vecāko projektu vadītāju, tālrunis +371 20290211, santa.rugena@adazunovads.lv. Uz Ādažu novada pašvaldību ir atgriezušies mūsu cilvēki no Lielbritānijas, Skotijas, Vācijas, Turcijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Spānijas, ASV, Austrālijas un citām valstīm. Tas jūtams arī skolās un bērnudārzos, kad kopā satiekas bērni ar dažādo, ārzemēs iegūto, kultūru atšķirībām. Lasīt vairāk >>>

Diasporas ģimenēm, kas Rīgā atgriežas šovasar, bērni 1. klasē ir jāpiesaka līdz 15. maijam

Katru gadu uz Rīgu pārceļas apmēram puse vai nedaudz mazāk no visiem Latvijas remigrantiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati informē, ka no 2018. gada līdz 2024. gada beigām uz Rīgu atgriezušies vairāk nekā 15 tūkstoši 800 cilvēki, no kuriem gandrīz 2000 ir bijusi nepieciešamība iestāties Rīgas skolās.
Pieteikšanās datumi Rīgas skolās, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus:
– Uz 1. klasi bērnu var pieteikt līdz 15. maijam
– Uz 2. – 9. klasi var pieteikt sākot no 31. maija, kad ir beidzies iepriekšējais mācību gads, līdz 25. augustam.
– Uz 10. – 12. klasi notiek konkurss, kur tiek skatīti centralizēto eksāmenu rezultāti un papildus sešās Rīgas valsts ģimnāzijās tiek ņemts vērā arī iestājpārbaudījuma matemātikā rezultāts (iestājpārbaudījums matemātikā notiek 2. jūnijā) . Diasporas jauniešiem uzņemšana notiek, Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus aizstājot ar gada vērtējumiem konkrētajos mācību priekšmetos, kuri saņemti mītnes zemē.
“Neviens Rīgas remigranta bērns nav palicis bez skolas vai bērnudārza”, teic Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, “remigrantu bērniem nav īpašas priekšrocības vai kādas izņēmuma iespējas un situācijas, uzsākot mācības kādā no Rīgas skolām, salīdzinot ar bērniem, kas Rīgā ir dzīvojuši visu laiku. Izņēmums ir latviešu valoda – katram remigranta bērnam tiek nodrošinātas divas papildus stundas nedēļā latviešu valodas apguvei. Par šo nepieciešamību vecākiem, bērnam iestājoties skolā, ir jāinformē skolas direktors un audzinātāja.” Sazinies: Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca E-pasts: koordinators@rpr.gov.lv Tel.: +371 26614179

Aicinām uz tīklošanās pasākumu “Pasaules satiekas Latgalē” Ārdavas muižā

Latgales plānošanas reģions aicina ārvalstīs dzīvojušos un Latvijā atgriezušos iedzīvotājus, kā arī starptautisko kopienu uz klātienes tīklošanās pasākumu “Pasaules satiekas Latgalē”, kas notiks 2026. gada 17. maijā plkst. 12.00 Ārdavas muižā, Preiļu novadā. Šis būs jau trešais šāda veida pasākums, kura mērķis ir stiprināt remigrantu kopienu, veicināt savstarpējo sadarbību un iedvesmot dalībniekus dalīties savā pieredzē. Pasākums pulcēs remigrantus, ekspatus, vietējos iedzīvotājus un ikvienu interesentu ar starptautisku pieredzi, piedāvājot iespēju neformālā un draudzīgā gaisotnē veidot jaunus kontaktus, uzsākt sadarbības projektus vai vienkārši satikt līdzīgi domājošus cilvēkus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī ģimenēm – pasākumā būs plaša aktivitāšu programma gan pieaugušajiem, gan bērniem, radot īstu “ģimenes dārza svētku” atmosfēru. Pasākumā piedalīsies māksliniece un grāmatu ilustrētāja Jekaterina Grišķjane, kura pēc dzīves Vācijā atgriezusies Daugavpilī. Viņa prezentēs savas grāmatas un vadīs meistarklasi grāmatzīmju izgatavošanā. Tāpat programmā paredzēta loka šaušana, fotoorientēšanās spēle, konkursi, radošas darbīcas ar mākslinieci Jeļenu Ondzuli, spēļu zona, tējas degustācija, kā arī kopīga maltīte, mūzika un neformālas sarunas. Lasīt vairāk >>>

Rīgā notiks starptautisks pasākums par remigrāciju un jauniešu atgriešanos Latvijā

2026. gada 23.–24. aprīlī Rīgā, viesnīcā Pullman, norisināsies Eiropas Darba iestādes (ELA) un Nodarbinātības valsts aģentūras kopīgi organizētais Remigrācijas seminārs II – fokusā jaunie profesionāļi un jaunieši. Pasākumā pulcēsies eksperti, politikas veidotāji un praktiķi no vairākām Eiropas valstīm, lai dalītos pieredzē un meklētu efektīvus risinājumus remigrācijas jomā.
PASĀKUMA PROGRAMMA
Divu dienu programmā paredzētas prezentācijas, diskusijas un praktiska darba sesijas, kurās dalībnieki analizēs aktuālo situāciju, izstrādās priekšlikumus jauniešu uzrunāšanai un atbalsta uzlabošanai, kā arī stiprinās starpinstitucionālo sadarbību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta Latvijas pieredzei. Pasākumā piedalīsies Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule, kura dalīsies ar aktuālo informāciju par remigrācijas attīstību un pieredzi 2025. gadā. Viņas iesaiste uzsver reģionālā līmeņa nozīmi remigrācijas politikas īstenošanā un praktiskā atbalsta nodrošināšanā diasporas pārstāvjiem, kuri apsver atgriešanos Latvijā. Pasākumā piedalīsies arī pārstāvji no Eiropas Darba iestādes, Latvijas ministrijām, akadēmiskā sektora, kā arī eksperti no Īrijas, Horvātijas, Rumānijas un Lietuvas. Tiks apspriesti gan politikas instrumenti, gan konkrēti piemēri un veiksmes stāsti no cilvēkiem, kuri jau atgriezušies Latvijā. Otrajā dienā īpašs fokuss būs uz jauniem informācijas kanāliem un praktiskiem atbalsta rīkiem, tostarp jaunas remigrācijas platformas izveidi www.remigracija.lv, kuras darbības sākums paredzēts šī gada jūnijā un EURES sniegtajām iespējām jaunajiem profesionāļiem. Lasīt vairāk >>>

Aicinam bērnus un jauniešus piedalīties radošajā konkursā “Mosties kopā ar dabu!”

Latgales plānošanas reģions aicina bērnus un jauniešus no Latvijas un diasporas piedalīties radošajā konkursā “Mosties kopā ar dabu!”, kas norisināsies no 2026. gada 10. aprīļa līdz 2026. gada 8. maijam (radošo darbu iesniegšana līdz 2026. gada 22. aprīlim). Konkurss tiek organizēts Eiropas Komisijas LIFE programmas projekta LIFE OSMO BALTIC un remigrācijas atbalsta pasākumu ietvaros, ar mērķi veicināt bērnu un jauniešu izpratni par dabas norisēm, latviešu tradīcijām un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Pavasaris ir dabas atmodas laiks – mostas augi, atgriežas putni un rosība sākas arī vecos kokos, kur mājvietu rod dažādas dzīvās radības. Konkurss “Mosties kopā ar dabu!” aicina bērnus un jauniešus ieraudzīt, izjust un radoši attēlot šo īpašo gada laiku, vienlaikus stiprinot saikni ar Latviju un dabu. 🔗 Vairāk info un nolikums lpr.gov.lv/lv

Saglabājas stabila interese par atgriešanos Kurzemē, gada sākumā no ārvalstīm uz dzīvi reģionā atgriezušies 65 cilvēki

2026. gada pirmajā ceturksnī, no janvāra līdz martam, Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušās 19 ģimenes jeb 65 cilvēki. Vēl 19 ģimenes (51 cilvēks) informējušas par vēlmi apsvērt atgriešanos, savukārt remigrācijas koordinatore sniegusi atbalstu 52 ģimenēm jeb 149 cilvēkiem, sagatavojot individualizētus piedāvājumus. Kopumā kopš remigrācijas atbalsta uzsākšanas 2018. gada martā līdz 2026. gada pirmā ceturkšņa beigām Kurzemē pēc dzīves ārvalstīs atgriezušās jau gandrīz 600 ģimeņu jeb vairāk nekā 1800 cilvēku. Šajā laikā individuāli piedāvājumi sagatavoti 1803 ģimenēm jeb 5066 cilvēkiem, savukārt vēl 471 ģimene (1392 cilvēki) paudusi interesi par atgriešanos. Visbiežāk par savu dzīvesvietu remigranti izvēlas Liepāju, Ventspili, kā arī Tukuma, Talsu un Dienvidkurzemes novadus, savukārt lielākā daļa atgriežas no Apvienotās Karalistes, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas un Dānijas. Kopumā kopš remigrācijas atbalsta uzsākšanas 2018. gada martā līdz 2026. gada pirmā ceturkšņa beigām Kurzemē pēc dzīves ārvalstīs atgriezušās jau gandrīz 600 ģimeņu jeb vairāk nekā 1800 cilvēku. Šajā laikā individuāli piedāvājumi sagatavoti 1803 ģimenēm jeb 5066 cilvēkiem, savukārt vēl 471 ģimene (1392 cilvēki) paudusi interesi par atgriešanos. Visbiežāk par savu dzīvesvietu remigranti izvēlas Liepāju, Ventspili, kā arī Tukuma, Talsu un Dienvidkurzemes novadus, savukārt lielākā daļa atgriežas no Apvienotās Karalistes, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas un Dānijas. Lasīt vairāk >>>

Izsludināts 2026. gada remigrācijas un uzņēmējdarbības atbalsta konkurss

No 1. aprīļa līdz 31. jūlijam Ķekavas novada pašvaldība aicina pieteikties uzņēmējdarbības atbalsta konkursam “Atgriezies Ķekavas novadā!”. Daudziem atgriešanās Latvijā jau ir bijis nozīmīgs solis, taču tas ir tikai sākums. Ķekavas novads piedāvā iespēju spert nākamo soli – attīstīt savu ideju, uzsākt uzņēmējdarbību vai paplašināt jau iesākto, izmantojot pieejamo finanšu atbalstu. Konkursa ietvaros remigrantiem un uzņēmējiem pieejams grants līdz 10 000 eiro, kas tiek nodrošināts kā pašvaldības un valsts kopīgs finansējums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmā “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”.
Atbalsts paredzēts:
• remigrantiem, kuri vismaz divus gadus dzīvojuši ārvalstīs un ne agrāk kā pirms diviem gadiem atgriezušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;
• jaunu uzņēmumu dibināšanai;
• nesen (ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pieteikšanās) izveidotu uzņēmumu attīstībai;
• uzņēmējiem, kuri plāno nodarbināt remigrantus Ķekavas novadā.
Tas nozīmē, ka iespēja ir gan tiem, kuri vēl tikai plāno uzsākt uzņēmējdarbību, gan tiem, kuri jau darbojas un vēlas attīstīties, kā arī uzņēmumiem, kas vēlas paplašināt komandu, piesaistot remigrantus. Lasīt vairāk >>>

“Es zināju, ka viss būs labi” – Lailas stāsts

Lailas Vaskānes-Bulutes dzīves ceļš nav veidojies pēc iepriekš izplānota scenārija. Tajā bijuši strauji lēmumi, neziņa un izaicinājumi, kas prasījuši gan drosmi, gan izturību. No aizbraukšanas jaunībā bez skaidra plāna līdz savas ģimenes un darba dzīves izveidei Latvijā – tas ir stāsts par pakāpenisku nostiprināšanos un savas vietas atrašanu. Laila Latviju pameta 18 gadu vecumā. Tas nebija pārdomāts lēmums ar skaidru plānu – drīzāk nepieciešamība izrauties no sarežģītiem ģimenes apstākļiem. Viņa devās prom, īsti pat nezinot, uz kurieni un kāds darbs viņu sagaida. Pirmā pietura bija Turcija, kur Laila sāka strādāt viesnīcā izklaides jomā – vadīja aktivitātes, dejoja, organizēja pasākumus. Darbs bija sezonāls, un pēc dažiem mēnešiem nācās atgriezties Latvijā. Taču sajūta, ka nekas nav mainījies, lika doties prom atkal. Laila izmēģināja dzīvi arī Ēģiptē, taču tur neatrada sev piemērotu vidi. Drīz vien viņa atkal nonāca Turcijā, kur sākās būtiskākais pavērsiens viņas dzīvē – tur viņa satika savu nākamo vīru. Sākums nebija viegls. Pēc darba zaudēšanas abi palika bez stabila ienākuma, un bija brīži, kad nācās izdzīvot ar ļoti minimāliem līdzekļiem. Šī pieredze bija smaga, taču vienlaikus tā iedeva rūdījumu un izpratni par dzīvi. Pamazām situācija uzlabojās – abi atrada darbu, un vēlāk kopā ar partneriem atvēra arī savu restorānu. Lai gan tas bija nozīmīgs solis, uzņēmējdarbība ārzemēs izrādījās sarežģīta – ar lielu spiedienu un nestabilitāti. Dzīvojot Turcijā, ģimenē piedzima pirmais bērns. Vēlāk, kad vīram bija jādodas obligātajā militārajā dienestā, Laila ar bērnu atgriezās Latvijā. Lasīt vairāk >>>

Atgriežoties Ādažos no dzīves ārzemēs, iespējams saņemt atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai

Ādažu novada pašvaldība aicina sava novada remigrantus līdz 30.jūnijam pieteikties uzņēmējdarbības atbalstam. Konkurss tiek rīkots valsts grantu programmas “Reemigrācijas atbalsta pasākums Ādažu novadā – uzņēmējdarbības atbalsts 2026” ietvaros. Konkursa mērķis ir veicināt remigrantu iesaisti uzņēmējdarbībā – jaunu uzņēmumu izveidē, kā arī sekmēt jaunu darbavietu, produktu un pakalpojumu radīšanu. Grantu kopējā summa ir 10 000 eiro. Viena projekta īstenošanai maksimālā piešķiramā granta summa ir līdz 5 000 eiro. Granta saņēmējiem projekts jāīsteno ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas. Konkursa pieteikumus var iesniegt pretendenti, kuri ir remigranti – fiziskas personas, kas plāno uzsākt vai attīstīt saimniecisko darbību Ādažu novadā. Pieteikumus iesniedz līdz 2026. gada 30. jūnijam pulksten 17:00. Projekta pieteikumu iesniedz datorrakstā, latviešu valodā, elektroniski parakstītus ar drošu e-parakstu, nosūtot uz e-pastu dome@adazunovads.lv, e-pasta tēmas nosaukumā norādot „Pieteikums Ādažu novada remigrantu atbalsta konkurss 2026” vai izmantojot oficiālo elektronisko adresi valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv. Vairāk informācijas: Santa Ruģēna, Vecākā projektu vadītāja, +371 20290211, santa.rugena@adazunovads.lv Saite uz konkursa nolikumu: www.adazunovads.lv

Uzsāk pieteikšanos pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursiem un prezentē jaunus metodiskos materiālus darbam ar daudzvalodīgām klasēm

Vidzemes Plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru izsludina pieteikšanos kursu ciklam “Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide darbā ar remigrējušiem bērniem”, vienlaikus piedāvājot pedagogiem jaunus metodiskos materiālus darbam daudzvalodīgā mācību vidē. Kursu mērķis ir stiprināt pedagogu zināšanas un prasmes darbā mūsdienu lingvistiski un kultūru ziņā daudzveidīgā mācību vidē. Četrās nodarbību dienās dalībnieki apgūs plašu, daudzdimensionālu zināšanu kopumu, kas palīdzēs veiksmīgāk integrēt remigrējušos bērnus Latvijas izglītības sistēmā. Programmas ietvaros pedagogi iepazīsies ar remigrējošo bērnu integrācijas izaicinājumiem un normatīvo regulējumu, starpkultūru izglītības principiem un darba metodēm, atbalsta stratēģijām dažādu mācību priekšmetu apguvē, izglītības un kultūras atšķirībām, tostarp arābu valstīs, Vācijas pieredzi mūžizglītībā, kā arī bērnu emocionālās labsajūtas aspektiem pēc atgriešanās Latvijā. Tāpat tiks apgūti praktiski remigrācijas atbalsta rīki un risinājumi ģimeņu atbalstam. Lasīt vairāk >>>

Starp divām mājām – Evijas Briedes ceļš uz Latviju

Kad pirmo reizi satiekam Eviju Briedi Dikļos, viņas stāstā jaušama gan viegla nostalģija, gan iekšējs spēks. Viņa ir viena no tiem cilvēkiem, kuru dzīve ritējusi starp divām valstīm – Latviju un Vāciju –, un kuri pamazām meklē ceļu atpakaļ uz savām saknēm. Evija dzimusi Jaunpiebalgā, skolojusies Vecpiebalgā un Siguldā, vēlāk studējusi Latvijas Sporta akadēmijā. Taču jau jaunībā viņa saprata – viņai nepieciešamas pārmaiņas. 90. gadu beigās Evija devās uz Vāciju. Tur viņu sagaidīja realitāte, kas nebija vienkārša – Latvijā iegūtā izglītība netika pilnībā atzīta, un viss bija jāsāk no jauna. Viņa mācījās, strādāja, meklēja savu vietu. Sākumā izvēlējās mediju tehnoloģijas, bet drīz vien saprata – tas nav viņas ceļš. Darba vide bija izaicinoša, īpaši kā sievietei un ieceļotājai. Bija jācīnās par katru soli un jāapliecina sevi no jauna. Lēmums mainīt virzienu atnāca ar pieredzi. Evija pievērsās pedagoģijai un darbam ar bērniem – jomai, kurā viņa sajuta patiesu piepildījumu. Viņa sāka darbu bērnudārzā, vēlāk iesaistoties izglītības sistēmā arvien plašāk. Karjeras ceļš nebija viegls – valodas barjera un atšķirīgā kultūra lika sevi manīt. Tomēr Evija neatlaidīgi gāja uz priekšu. Lielu atbalstu sniedza ģimene – īpaši vīrs, kuru viņa satika Vācijā. Viņš bija tas, kurš iedrošināja nepadoties un turpināt iesākto. Laika gaitā ģimenē piedzima divi bērni, un dzīve Vācijā kļuva stabila. Taču iekšēji arvien biežāk parādījās sajūta – kaut kā pietrūkst. Lasīt vairāk >>>

Aicina uz forumu “Remigrācija un izglītība 2026” Ungurpilī

2026. gada 17. aprīlī Ungurpils SALĀ norisināsies forums “Remigrācija un izglītība 2026”, pulcējot izglītības nozares pārstāvjus, politikas veidotājus, diasporas pārstāvjus, skolotājus un vecākus, lai kopīgi diskutētu par izglītības lomu remigrācijas veicināšanā. Izglītība ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē ģimeņu lēmumu atgriezties Latvijā. Forums kalpos kā platforma pieredzes apmaiņai un praktisku risinājumu meklēšanai, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā Latvijas izglītības sistēma var labāk atbalstīt remigrējošās ģimenes. Foruma programmā paredzētas Izglītības un Ārlietu ministriju pārstāvju uzstāšanās, kā arī skolotāju un vecāku pieredzes stāsti. Tiks prezentēts pētījums “Remigrantu bērni: savējie citādā pieredzē”, kas sniedz ieskatu remigrējošo ģimeņu izaicinājumos izglītības sistēmā. Dalībnieki piedalīsies darba grupu diskusijās par būtiskiem jautājumiem – atgriešanos skolā, diasporas un Latvijas sadarbību izglītībā, kā arī ģimeņu izvēlēm par atgriešanos Latvijā. Diskusiju rezultāti tiks apkopoti un prezentēti, veicinot konkrētu priekšlikumu izstrādi. Programmā iekļauti arī praktisku risinājumu piemēri – izglītības inovāciju stāsti no uzņēmēju pieredzes, kā arī iniciatīva “Studijas Latvijā diasporas latviešiem”, kas stiprina Latvijas augstskolu sadarbību ar diasporas jauniešiem. Foruma noslēgumā notiks paneļdiskusija “Vai Latvijas izglītības sistēma šobrīd ir gatava remigrācijai un kas vēl ir jāmaina?”, kurā tiks meklētas atbildes uz aktuālākajiem izaicinājumiem un nākotnes attīstības virzieniem. Pasākums notiks 17. aprīlī no plkst. 9.00 līdz 16.00 Ungurpils bibliotēkā “SALA”, Liepu ielā 3, Alojas pagastā. Dalībai forumā aicināti pieteikties visi interesenti līdz 10. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu: https://forms.gle/zPCQrpZuvcaewscy6 Par iniciatīvu: Forums “Remigrācija klātienē un attālināti” ir daļa no plašākas iniciatīvas, kas vērsta uz remigrācijas veicināšanu un diasporas iesaisti Latvijas attīstībā, stiprinot sadarbību starp institūcijām, izglītības nozari un sabiedrību.

Remigrācijas stāsts ar iedvesmu!

Remgrants Artjoms Lukašonoks ir atgriezies Latvijā no Nīderlandes, lai sāktu savu uzņēmējdarbību tepat – mājās, Latgalē. Piedaloties remigrācijas atbalsta konkursā Krāslavā, viņš ieguva finansējumu sava biznesa uzsākšanai. “Man sanāca vinnēt – nopirku instrumentus un nodrošināju sev darba algu. Tagad varu dzīvot šeit un nodarboties ar darbu, kas mani patiesi interesē.” Viņa ideja? Radīt unikālus interjera priekšmetus no auto un motociklu detaļām, apvienojot tās ar koku un epoksīdsveķiem. “Jau sen mācījos par automehāniķi, un brīvajos brīžos smēlos idejas internetā. Sapratu – jāizmēģina pašam! Šī joma man ir tuva.” Dzīvojot ārzemēs, Artjoms vienmēr zināja – viņš vēlas atgriezties: “Rutīna tur nebija priekš manis. Šeit es varu būt aktīvs, satikt draugus, darīt to, kas patīk. Latgale ir mana vieta – šeit es jūtos kā mājās.”  Skatīt video >>>

Krāslavas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu remigrācijas atbalstam uzņēmējdarbībā

Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Dānijā stiprina saikni ar diasporu un iedrošina atgriezties Kurzemē

No 2026. gada 20. līdz 22. martam Vejlē, Dānijā, norisinājās pasākums “Teātra Dienas 2026”, kurā ar Latviešu–dāņu biedrības atbalstu piedalījās Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Pasākuma laikā viņa tikās ar biedrības un diasporas pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar remigrācijas koordinatoru sniegto atbalstu un pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar atgriešanos dzīvei Latvijā. Pasākuma ietvaros notika remigrācijas jautājumu un atbilžu sesija, kurā interesenti tika iepazīstināti ar reģionālo remigrācijas koordinatoru atbalsta iespējām. A. Berģe informēja par sadarbību ar Kurzemes pašvaldībām, pieejamo atbalstu ģimenēm, kā arī praktiskiem soļiem, kas jāveic, plānojot atgriešanos. Tāpat tika sniegts ieskats aktuālajās norisēs Kurzemē un dalīti remigrantu pieredzes stāsti, kas kalpo kā iedvesma citiem diasporas pārstāvjiem. Īpaši nozīmīga bija iespēja klātienē satikt diasporas pārstāvjus un pārrunāt viņu individuālos plānus un izaicinājumus. “Bija patiess prieks Dānijā satikt tik daudz kurzemnieku – no Aizputes, Kuldīgas un Saldus. Tas vēlreiz apliecina, cik cieša saikne ar dzimto pusi saglabājas arī pēc ilgāka laika ārvalstīs. Sarunās redzams, ka interese par atgriešanos Kurzemei ir dzīva, un mūsu uzdevums ir sniegt praktisku atbalstu, lai šis solis būtu drošs un pārdomāts,” uzsver A. Berģe. Lasīt vairāk >>>

No pasaules pieredzes līdz savam namiņam Augšlīgatnē

Ir stāsti, kas sākas pavisam neplānoti, ar vienkāršu lēmumu pamēģināt. Arī Gintas Salmanes ceļš aizsākās tieši tā. 2003. gadā viņa aizbrauca no Latvijas uz Gērnsijas salu, sākumā tikai uz neilgu laiku. Dzīve ieviesa savas korekcijas, un šie deviņi mēneši pārvērtās par 23 gadiem. Šajā laikā Ginta uzkrāja bagātīgu pieredzi, strādājot gan viesmīlībā, gan vadības līmenī, vēlāk arī skaistumkopšanas jomā. Viņa ne tikai strādāja, bet arī nepārtraukti mācījās, attīstījās un iepazina pasauli, dažādas kultūras, cilvēkus un dzīvesveidus. Kā atzīst pati Ginta: “Būdama prom, es sapratu, cik daudz nozīmē mājas un savējie. Citus iedrošinu doties pasaulē, jo tā ir pieredze, bet arī neaizmirst, no kurienes esam nākuši.” Ar laiku arvien skaidrāka kļuva sajūta, ka mājas sauc. Vēlme būt tuvāk ģimenei un saknēm atveda Gintu atpakaļ Latvijā. Un tieši šeit sākās jauns stāsts. Liktenīga tikšanās ar bērnības draugu Māri pārtapa idejā, kas drīz vien kļuva par kopīgu aizrautību. Sveces, kas sākumā tika lietas kā dāvanas, kļuva par nopietnu nodarbošanos. Ar degsmi, neatlaidību un neskaitāmām stundām, kas pavadītas strādājot līdz pat saullēktam, dzima kas vairāk nekā tikai produkts. Tapa sapnis. Lasīt vairāk >>>

Arī Dānijas diaspora saklausījusi aicinājumu atgriezties Latvijā

Pagājušajā nedēļas nogalē no 20.līdz 22.martam Dānijā, Vejlē norisinājās “Teātra dienas 2026”, kuru ietvaros notika remigrācijas sesijas, kad ar diasporu tikās Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca. Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore pati ir remigrante no Dānijas un, tiekoties ar tautiešiem, dalījās savās atmiņās par dzīvi šajā zemē, tur gūtajiem iespaidiem un atgriešanās iemesliem. Daina Šulca uzsvēra, ka tieši vēlēšanās dzīvot savā zemē, ieguldīt Latvijā savu enerģiju, idejas un zināšanas, kā arī ciešās saites ar ģimeni Latvijā, bija galvenie un noteicošie iemesli, kāpēc nolēma atgriezties uz dzīvi Rīgā. Dānijas diaspora novērtēja koordinatores stāstīto un sacīja: “Paldies par lielisko sarunu Vejlē, Dānijā! Jūs tik tiešām iedvesmojāt ar savu stāstu un sajūtām, jo manas sajūtas ir tieši tādas pat. Šeit viss ir labi, bet tas latviskums un patriotisms ņem virsroku.” Tautieši atzinīgi novērtēja reģionālo remigrācijas koordinatoru funkciju, atzīmējot to, cik pārcelšanās procesā tas ir svarīgi, ka katrā Latvijas reģionā ir savs cilvēks, kas palīdz neapmaldīties dokumentu, atļauju un iespēju labirintos, iesakot vieglāko un vienkāršāko ceļu, kā atgriezties uz dzīvi Rīgā un reģionā. Lasīt vairāk >>>

“Olimpiskais kvants 2026”. Reģistrācija jau ir atvērta!

No Anglijas atpakaļ uz Latgali ✨ Mareka stāsts

Mareks Sadauskis pēc 12 pavadītiem gadiem Anglijā ir atgriezies Latvijā un jau divus gadus sauc Ludzu par savām mājām.  “Jaunībā vienkārši gribējās redzēt, kas ir ārpus Latvijas. Bija vēlme izzināt pasauli un iegūt pieredzi. Tagad varu teikt – tas bija tā vērts! Šodien esmu iedzīvojies un adaptējies. Ir labi, sajūtas ir patiešām labas. Ja man jautā, ar ko Latvija ir īpaša, es teiktu, ka tā ir brīvība. Mums ir daba, sirsnīgi cilvēki un kultūra, kurai ir liela nozīme.” Sākumā doma bija doties uz Angliju tikai uz pāris gadiem, bet dzīve ieviesa savas korekcijas, un tur pavadīti 12 gadi. Tieši tur Mareks satika savu sievu, un tagad viņi dzīvo Ludzā – vietā, kas kļuvusi par viņu kopīgajām mājām. “Atgriešanās nebija viegla. Bija jāmācās no jauna saprast Latviju, kultūru, cilvēkus un domāšanu. Pēc citas valsts pieredzes tas ir izaicinājums. Bet, lai patiesi integrētos, ir jāatgriežas arī emocionāli – jāizjūt, kāda Latvija bija un kāda tā ir tagad.” “Kad pats atgriezos, bija daudz neskaidrību – kur dzīvot, kā sakārtot dokumentus, kā darbojas sistēma. Es izgāju tam visam cauri un sapratu: varu palīdzēt citiem! Palīdzu atrast dzīvesvietas, sakārtot īpašumu jautājumus un būt kā tilts starp cilvēku un Latviju.” Mareka vēstījums ir skaidrs: “Ja domā atgriezties – dari to! Un paņem līdzi savu pieredzi. Jo tieši tā mēs varam mainīt Latviju uz labo pusi. Es iedvesmoju citus ar to, ko esmu iemācījies, un sapratu: Latvija ir mana vieta.” 👉 Noskaties video un iedvesmojies arī tu!

Vidzemē aizvadīta pasākuma cikla “Ciemos pie atbraucējiem” otrā tikšanās Augstūjā

Vidzeme turpina pasākumu ciklu “Ciemos pie atbraucējiem”, kura mērķis ir iepazīstināt ar cilvēkiem, kas pēc dzīves ārvalstīs izvēlējušies atgriezties Latvijā un attīstīt savas idejas reģionā. Otrā tikšanās notika Augstūjā – vietā ar īpašu atmosfēru un radošu garu, kur viesus uzņēma Linda un Luiss. Pasākumā piedalījās ap 20 dalībnieku no dažādām paaudzēm. Dienas gaitā viesiem bija iespēja ne tikai iepazīt Augstūjas stāstu, bet arī piedzīvot vietas īpašo noskaņu un kopīgi piedalīties vairākās aktivitātēs. Augstūja ir vieta ar spēcīgu radošu un brīvdomīgu garu. Muižas ēkā šobrīd soli pa solim tiek attīstīts jauns uzņēmējdarbības projekts – vieta, kur var notikt meditācijas nodarbības, retrīti un dažādi pasākumi. Saimnieki pakāpeniski atjauno vēsturisko ēku, izmantojot arī Limbažu novada remigrantu grantu programmas atbalstu. Pasākuma dalībnieki piedalījās meditācijas nodarbībā, tējas ceremonijā un iepazīšanās aktivitātēs. Īpašu interesi izraisīja arī saimnieku veidotā pirts pieredze – ar karsto pirti un auksto ūdens vannu drosmīgākajiem dalībniekiem. Daudzi izmēģināja gan pirts siltumu, gan atvēsinošās procedūras. Ne mazāk nozīmīga bija arī vietas mākslinieciskā vide. Muižas pirmajā stāvā apskatāmi koka mākslas darbi un skulptūras, ko radījis Luisa tēvs. Skulptūras izvietotas gan telpās, gan dārzā, veidojot unikālu un krāsainu vidi, kur katram darbam ir savs stāsts un simboliska nozīme.  Lasīt vairāk >>>

Rīgas un Kurzemes remigrācijas koordinatores tiksies ar Dānijas un Zviedrijas diasporu

21. martā pulksten 13:00 – 15:00 Bygningen Vejle, Ved Anlæget 14B, 7100 Vejle Latviešu – dāņu biedrība pasākuma “Teātra Dienas 2026” ietvaros notiks remigrācijas sesija, kurās ar atgriešanās izaicinājumiem un stāstiem iepazīstinās Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca un Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Daina ir dzīvojusi Dānijā, viņa pazīst šo zemi un viņai ir pašai savs atgriešanās stāsts, ar ko dalīties un par ko diskutēt. Agnese Berģe remigrācijas koordinācijas programmā strādā gandrīz no tās sākuma – jau vairāk nekā septiņus gadus. Abas koordinatores ir pieredzējušas un dalīsies savās atziņās par svarīgo, uzzināto un saprasto, par to, kas jāņem vērā atgriežoties Latvijā un kādos jautājumos reģionālās remigrācijas koordinatores var sniegt savu atbalstu. Pie kafijas tases neformālā gaisotnē būs iespēja izrunāt visus interesējošos jautājumus – lēmums par atgriešanos no mītnes zemes parasti nenāk viegli, ir daudz jautājumi – ar ko sākt, kādi dokumenti jāsagatavo, kam jāpievērš uzmanība? Pasākumā piedalīsies Dānijas diaspora no Vejles, Frederīčijas, Billundas, Koldingas, Horsenas un citām pilsētu, kā arī diasporas amatierteātru kolektīvi no Zviedrijas. Latviešu – dāņu Biedrība ir dibināta 2005. gadā un tajā darbojas nedēļas nogales skola “Mazputniņš”, koris “Rietumvējš” un teātris “Pūpols”.

Cilvēkstāsti. 18. sērija. Drosme atgriezties mājās un dzīvot pa īstam – Deivids Stasjulis rāda Kurzemes lauku dzīvi savā YouTube kanālā

“Neviens nevar pateikt, kur dzīve aizvedīs, bet vienmēr ir iespējams atgriezties tur, kur ir mājas,” saka Deivids Stasjulis – digitālā satura veidotājs, kurš kopā ar sievu Despinu no Grieķijas šobrīd dzīvo Kurzemes laukos un savā YouTube kanālā rāda pasaulei Latvijas lauku dzīvi. Deividam ir 29 gadi. Viņš uzauga Dienvidkurzemes novada Medzes pagasta “Ķiršos” – vietā, ar kuru saistītas gan spilgtas bērnības atmiņas, gan pieredze, kas vēlāk ietekmējusi viņa dzīves izvēles. Šodien viņš kopā ar sievu soli pa solim atjauno savu lauku māju Kurzemē un šo procesu dokumentē savos video youtube kanālā @DoBeDIff. “Man patīk parādīt īsto dzīvi – nevis tikai skaistus kadrus, bet arī darbu, kas slēpjas aiz tā. Lauku dzīve nav vienkārša, bet tā dod brīvību un mieru, ko citur grūti atrast.” Interesanti, ka viņa YouTube kanāla auditorija lielākoties ir ārpus Latvijas – īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, kur cilvēkus aizrauj stāsti par dzīvi Eiropas laukos. Lasīt vairāk >>>

Notiks Vidzemes pasākuma cikla “Ciemos pie atbraucējiem” otrā tikšanās – šoreiz Augštūjā

Svētdien, 2026. gada 15. martā, aicinām uz remigrantu tīklošanās pasākumu “Ciemos pie atbraucējiem”, kas šoreiz notiks Liepupes pagastā, Augštūjā. Pasākumu cikls veidots, lai iepazīstinātu ar remigrantu pieredzes stāstiem, stiprinātu savstarpējos kontaktus un iedvesmotu citus spert soli atpakaļ uz Latviju. Otrā pieturvieta ir vieta, kas kļuvusi par spilgtu piemēru tam, kā atgriešanās dzimtenē var pārtapt uzņēmējdarbībā un radošā dzīvesveidā. Augštūjā viesosimies pie “Serpent Sauna” radītājiem – Lindas Stedas un viņas dzīvesbiedra Luija. Linda Latvijā atgriezās 2025. gada martā pēc sešiem Londonā pavadītiem gadiem. Dzīve ārpus Latvijas viņu bija aizvedusi arī uz Indiju, kur viņa apguva jogas pasniegšanu. Londonā Linda vadīja jogas un ciguna nodarbības, kā arī strādāja viesmīlības un tūrisma jomā. Laikam ejot, kļuva skaidrs – ir pienācis brīdis atgriezties mājās un uzsākt ko savu. “Serpent Sauna” piedāvā ne tikai tradicionālu pirts pieredzi, bet arī dažādus tematiski bagātus pasākumus – saunas un jogas apvienojumu, ķermeņa apgleznošanu ar mālu, radošās darbnīcas un citus notikumus. Apmeklētāju rīcībā ir arī vēsturiska muižas ēka ar lielu zāli, skatuvi un vairākām istabām, ļaujot vietai kļūt par daudzfunkcionālu satikšanās punktu. Īpašu noskaņu vietai piešķir tas, ka liela daļa no tās radīta pašu rokām. Luijs ir profesionāls mākslinieks, un gandrīz viss, kas redzams telpās, ir viņa darbs. Viņš vada arī māla bodyart darbnīcas – šo praksi attīstījis gan mākslas galerijā Londonā, gan Marokā.
Pasākuma programma:
11.30 – Ierašanās, silta tēja un sirsnīga iepazīšanās.
12.00 – Svinīgā atklāšana un saimnieces Lindas Stedas stāsts par “Serpent Sauna” tapšanu un viņas ģimenes ceļu mājup.
12.30 – Lielā gatavošana: pirts slotu siešana, vietējo dabas velšu iepazīšana un neliela viktorīna par saunas tematu.
13:30 – Kopīgas tējas gatavošanas rituāls ar nelielu meditāciju.
14:00 – Iešana saunā – pēc izvēles var apgleznot seju/ķermeni ar mālu, izmēģināt aukstās vannas. Pēc saunas kopīga kustību meditācija svaigā gaisā par godu tuvojošajiem pavasara saulgriežiem.
16.00 – Noslēgums un iedvesmas lādiņš jauniem darbiem.
Kā piedalīties? Lai varētu laikus saplānot tikšanos, pieteikšanās atvērta līdz 13. martam. Rakstiet: remigracija@vidzeme.lv Zvaniet: 29374285 (Inga Madžule) Svarīgi – Katrs dalībnieks ņem līdzi dvieļus, čības, pirts apģērbu un cienasta groziņu. Norises vieta: Liepupes pagasts, Augštūja. Pasākumā īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem – kopā radīsim jaunas sajūtas, satikšanās prieku un iedvesmu turpmākajiem darbiem.

“Man patīk piederības sajūta Latvijai un dzīve Ādažos pie jūras”

Tā saka Edgars Prūsis, kurš  pēc piecu gadu prombūtnes gan Āzijas, gan Eiropas, gan abu Ameriku kontinentos, dažādu starptautisku programmu un arī pašiniciatīvas vadīts, ir atgriezies uz pastāvīgu dzīvi Ādažu novadā – pavisam tuvu savam dzimtajama Siguldas novadam. Pēdējā valsts, kurā gūtas jaunas pieredzes, ir Austrija, bet būts arī Indijā, Nepālā, Taizemē, Kolumbijā, Gvatemalā, ASV un vairāk nekā 10 Eiropas valstīs. Atgriezies Pierīgā, Edgars ir pieteicies dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos. Viņš saka: “Es esmu ļoti sportisks, man patīk mācīties jaunas lietas. Man patīk piederības sajūta Latvijai.” Ir pagājuši gandrīz trīs mēneši, kopš Edgars Prūsis ir atgriezies Latvijā – mājās. Viņš dalās savās pārdomās par pirmajiem Ādazos un Latvijā pavadītajiem mēnešiem: “Sajūtas šajā laikā bijušas ļoti dažādas — brīžiem skumjas un garlaicīgas, brīžiem piepildītas ar prieku, mieru un patīkamu sajūsmu par visu, kas vēl priekšā. Atgriešanās nav bijusi tikai ārēja pārvietošanās, bet arī iekšējs process. Pierast pie cilvēkiem un pie domas, ka šeit gandrīz nevienu vairs nepazīstu. Socializēšanās ārpus ceļojumu burbuļa ir citāda un reizē izaicinošāka. Godīgi? Mierīgāku dzīvi pieņemt nav bijis viegli. Pēc piedzīvojumu un notikumu pilnā laika adrenalīna te ir mazāk. Taču šo vietu pamazām aizpilda kas cits — miers. Miers par to, ka esmu uz vietas. Ka esmu starp savējiem. Ir īpašs prieks atkal redzēt Latvijas dabu — tik klusu  un unikālu. Un arvien vairāk pamanu, cik daudz kas šeit ir īpašs. Un, lai arī viss prasa laiku un pacietību, pārsvarā viss ir labi. Es mācos dzīvot lēnāk. Viss nāk tikai ar pacietību! Te viss ir tip top galu galā!”

No pasaules ceļiem līdz savai vietai Līgatnē – šefpavāra Oskara Koļesņikova stāsts

Kad pavārs Oskars Koļesņikovs stāsta par savu dzīves ceļu, tajā savijas ceļošana, darbs augstas klases virtuvēs, ģimene, daba un nemitīga vēlme pēc izaicinājumiem. Viņa pieredze aptver vairākas valstis un kultūras, tomēr stāsta centrā vienmēr paliek jautājums par piederību un mājām. Šobrīd Oskara profesionālā ikdiena jau astoto saistīta ar Līgatni un restorānu ZEIT. Par pavāra profesiju Oskars izlēma samērā agri. “Jau astotajā klasē man bija skaidrs – es būšu pavārs. Atceros, kā sajaucu garšvielas, un man ļoti iepatikās smarža. Tajā brīdī sapratu, ka šis ir tas, ko gribu darīt,” viņš stāsta. Pēc pavāra izglītības iegūšanas darbs virtuvē sākās jau studiju laikā, un interese par profesiju tikai pieauga. Tomēr ar darbu Latvijā vien nepietika. Oskars atzīst, ka kādā brīdī radās sajūta – gribas vairāk. “Nebija tā, ka apnika, bet bija sajūta, ka jābrauc, jāpaskatās, kā dzīvo un strādā citur pasaulē.” Ceļošana sākās spontāni – ar stopēšanu pa Eiropu kopā ar sievu, ar kuru viņš tobrīd bija tikko iepazinies. Vairāki mēneši Spānijā, laiks Francijā, darbs ārpus Latvijas – viss notika dabiski, bez stingra plāna, sekojot iespējām. Lasīt vairāk >>>

Vidzemē aizsākts jauns pasākumu cikls remigrantiem – “Ciemos pie atbraucējiem”

Ķipēnu muižā aizvadīts pirmais pasākumu cikla “Ciemos pie atbraucējiem” notikums, kas pulcēja teju 30 dalībniekus – remigrantus, viņu ģimenes locekļus, jomas speciālistus un sadarbības partnerus. Pasākums norisinājās sirsnīgā un neformālā gaisotnē, radot vidi atklātām sarunām par atgriešanos Latvijā, māju sajūtu un piederību vietējai kopienai. Pasākumu ciklu rīko Vidzemes plānošanas reģions ar mērķi stiprināt remigrantu savstarpējos kontaktus un veidot atbalstošu kopienu Vidzemē. Kā uzsvēra Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule, ideja par šāda veida tikšanās reizēm radusies, domājot par to, kas vieno cilvēkus, kuri kādu dzīves posmu pavadījuši ārpus Latvijas, bet vēlāk atgriezušies mājās. Bieži tās ir atmiņas, pieredzes stāsti un sajūtas, kas saistās ar ģimeni, tuvību un kopā būšanu. Īpaša vieta pasākumā tika atvēlēta ēdienam kā simboliskam vienojošam elementam. Daudziem remigrantiem tieši latviešu ēdieni dzīves laikā ārpus Latvijas palīdzējuši saglabāt saikni ar dzimteni un radījuši māju sajūtu arī svešumā. Šīs atmiņas kļuva par iedvesmu sarunām, pieredzes apmaiņai un savstarpējai iepazīšanai, veidojot siltu un atvērtu atmosfēru visas dienas garumā. Lasīt vairāk >>>

Valmierā notiks Vidzemes inovāciju nedēļas 2026 centrālais notikums: konference “Nākamais līmenis”

Šī gada 26. februārī notiks Vidzemes inovāciju nedēļas konference “Nākamais līmenis”. Tā norisināsies koncertzālē “Valmiera” un vienuviet pulcēs uzņēmējus, dažādu nozaru profesionāļus, publiskā sektora pārstāvjus, atbalsta organizācijas, inovāciju ekspertus un citus interesentus, kuri meklē praktiskus risinājumus izaugsmei un konkurētspējai. Reģistrācija konferencei (līdz 23. februāra plkst. 17.00): https://forms.office.com/e/hCdMXD7Qsv Konferences centrālais jautājums – kā organizācijām un uzņēmumiem sasniegt nākamo attīstības līmeni. Konferences organizators – EDIC Vidzemes reģionālais kontaktpunkts – aicina uzņēmumus un speciālistus domāt par pievienotās vērtības paaugstināšanu un produktivitātes veicināšanu. Attīstība, t.sk. digitalizācija nav tikai par tehnoloģiju ieviešanu, bet arī par domāšanas veida maiņu, par drosmīgu lēmumu pieņemšanu un jauna ceļa sākumu. Konference vienlaikus būs arī plaša tīklošanās platforma – iespēja satikt potenciālos sadarbības partnerus, klientus, atbalsta organizācijas un ekspertus, ar kuriem kopā attīstīt jaunus projektus un idejas. Diena sāksies plkst. 9.30 ar reģistrāciju, kafiju, Vidzemes garšām un inovāciju un tehnoloģisko risinājumu DEMO zonu. Konferences atklāšana paredzēta plkst. 10.30, programma norisināsies līdz plkst. 16.00, bet DEMO zona apmeklētājiem būs atvērta līdz plkst. 16.30. Konferences programma veidota tā, lai apvienotu jaunas zināšanas, iedvesmu un konkrētas, praktiski pielietojamas metodes. Dienas ievadā dalībnieki tiks aicināti paskatīties tālāk par ierasto plānošanas horizontu – nākotnes vīzijās, kas ietekmē pasaules un Latvijas attīstību, kāda ir tehnoloģiju nozīme, uz ko tiecas cilvēki un kā praktiskas inovācijas jau šobrīd maina ikdienu. Šis ieskats kalpos kā ievads nākamajā attīstības līmenī. Par to, kā nākotne neveidojas pareģojumos, bet gan izvēlēs un rīcībā, runās LMT Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis. Savukārt par nonākšanu jaunā attīstības līmenī jeb pārmaiņu ieviešanu organizācijās, iekšējās komunikācijas nozīmi un cilvēku iesaisti pārmaiņu procesos stāstīs pārmaiņu un iekšējās komunikācijas stratēģe Ieva Zaumane. Uzmanība tiks pievērsta praktiskiem pārmaiņu ieviešanas soļiem – kas virza mūs uz priekšu, kā atpazīt, vai organizācija ir gatava pārmaiņām, kā plānot pārmaiņu ieviešanu, ņemot vērā esošo situāciju? Lasīt vairāk >>>

Ungurpilī aizvadīts Remigrācijas uzņēmēju forums – uzsvars uz sadarbību, uzņēmējdarbību un atgriešanos Latvijā

13. februārī Ungurpilī, Bibliotēkā SALA, norisinājās Remigrācijas uzņēmēju forums, kas pulcēja plašu dalībnieku loku – remigrantus, diasporas latviešus, vietējos un nacionāla līmeņa uzņēmējus, pašvaldību un valsts institūciju pārstāvjus, kā arī interesentus, kuri apsver iespēju atgriezties Latvijā. Pasākumā piedalījās aptuveni 50 dalībnieku klātienē un attālināti, apliecinot augsto interesi par remigrācijas un uzņēmējdarbības jautājumiem reģionos. Forums bija jau otrais nozīmīgais remigrācijas jautājumiem veltītais pasākums Ungurpilī, un šoreiz tas tika fokusēts tieši uz uzņēmējdarbību – kā izmantot diasporas un remigrantu uzkrāto pieredzi, zināšanas un kontaktus, lai veicinātu nodarbinātību, uzņēmējdarbības attīstību un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas reģionos. Pasākuma mērķis bija radīt platformu atklātām sarunām, pieredzes apmaiņai un sadarbības veidošanai starp tiem, kuri jau ir atgriezušies, tiem, kuri to vēl tikai apsver, un vietējām kopienām. Foruma ietvaros tika uzsvērta Alojas apkaimes un Limbažu novada ambīcija kļūt par vietu, kas ir atpazīstama ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās kā atvērta, pretimnākoša un sadarbībai gatava vide cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā un veidot šeit savu nākotni. Pasākuma rīkotāji uzsvēra, ka remigrācija nav tikai atgriešanās fakts, bet ilgstošs process, kurā būtiska loma ir vietējās sabiedrības attieksmei, praktiskam atbalstam un iespējai justies gaidītiem. Lasīt vairāk >>>

Rīgas remigrante Anita Timans: “Man vienmēr iekšā ir gaismiņa, kas deg par Latviju”

No Londonas uz dzīvi Rīgā pagājušā gada augustā ir atgriezusies latviete Anita Timans ar vīru un vidējo meitu Baņutu. Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca Anitu un viņas vīru Džeisonu pirmo reizi satika pagājušā gada jūlijā Lielbritānijā, Bradfordā, kur norisinājās Eiropas Latviešu Kultūras svētki ELKS III, un tā ietvaros tika organizēts forums “Dzīve starp divām pasaulēm – kā atgriezties Latvijā un saplānot nākotni”. Jau toreiz Anita zināja, ka pārcelsies uz Rīgu. Tagad Anitas ģimene jau  vairāk nekā pus gadu dzīvo Rīgas centrā. Viņa saka: “Man ļoti patīk dzīvot pilsētā. Rīgā ir viegli dzīvot. Es nezinu, ka būtu lakos. Pus gada laikā vēl neesam paspējuši pārāk daudz apskatīt, vēl pierodam pie jaunās dzīves. Mēģinām saprast visu jauno. Iestādēs, kur esam bijuši, darbinieki ir ļoti pretimnākoši un laipni. Rudenī bijām Brīvdabas muzejā uz Veļu pasākumu – latvieši prot tādas lietas radīt un rādīt. Bijām teātrī. Pārcelšanās procesā mums visgrūtākās ir tās emocionālās lietas, jo ar praktiskām un materiālām lietām labi tiekam galā.” Anita Timans ir pensionēta ārste. Viņas specialitāte ir psihoterapija. Vīrs ir IT speciālists, mācās latviešu valodu un turpina strādāt attālināti dažādās pasaules valstīm. Anitas plāni Rīgā saistās ar latvietību. Sadarbībā ar Eiropas Latviešu jauniešu apvienību viņa plāno veikt padziļinātas intervijas – laikmeta liecības, kas ir svarīgas latvietības uzturēšanai un savest kopā cilvēkus, kam interesē Latvija. Viņa saka: “Man vienmēr iekšā ir bijusi gaismiņa, kas deg par Latviju.” Lielbritānijā Anita aktīvi iesaistījās Ziemeļanglijas folkloras kopā “Dūdalnieki”. Tā izveidojās 1983. gadā un apvieno dažāda vecuma cilvēkus, kuriem rūp latviešu tautas garamantu saglabāšana, tautas folklora un etnogrāfija. Folkloras grupa ir izdevusi arī vairākus albumus: “Svešu zemi staigādams”, “Pilnu pūru pielocīju” un “Tai kalnāi”

Starptautiska izglītības pieredze kā pamats jaunam posmam Aizkraukles novadā

Pēc vairākiem Īrijā pavadītiem gadiem, kas bijuši piepildīti gan ar profesionāliem izaicinājumiem, gan personiski nozīmīgiem dzīves notikumiem, Kristīne Balta ir atgriezusies Latvijā, lai savu starptautisko pieredzi ieguldītu reģiona izglītības attīstībā. Uzvarot atklātā konkursā, viņa nupat uzsākusi darba gaitas Aizkraukles novada Izglītības pārvaldē. Īrija Kristīnei nebija sveša. Jau studiju gados vasaras brīvlaikos viņa devās turp, lai nopelnītu līdzekļus mācībām universitātē. Vēlāk, pēc apprecēšanās, kopā ar vīru Jāni uz Īriju devās ar konkrētu mērķi – strādāt, lai Latvijā uzceltu savu māju. Šajā laikā pasaulē nāca abi viņu dēli – Hugo un Juris. Kristīne neslēpj pateicību šai valstij, atzīstot, ka tieši Īrijā ģimenei bija iespēja piedzīvot bērnu piedzimšanu laikā, kad Latvijā tas, visticamāk, nebūtu bijis iespējams. Ģimene atgriezās Latvijā, kad Kristīnes vīram tika diagnosticēta smaga slimība. Pēc vairāku gadu cīņas Jānis aizgāja mūžībā, un kopš tā laika Kristīne dēlus audzina viena. Pirms diviem gadiem ģimene vēlreiz atgriezās Īrijā – šoreiz vecākā dēla Hugo nākotnes dēļ. Jaunietis bija izlēmis studēt Īrijā, un, lai dotu viņam maksimāli labas iespējas iekļūt izvēlētajā augstskolā, Kristīne kopā ar abiem dēliem devās atpakaļ uz Īriju. Lasīt vairāk >>>

Notiks “Remigrācijas uzņēmēju forums 2026” – Vidzemē satiksies uzņēmēji, remigranti un diasporas profesionāļi

2016. gada 13. februārī Ungurpilī, bibliotēkā SALA (Liepu iela 3), notiks “Remigrācijas uzņēmēju forums 2026”, pulcējot Vidzemes uzņēmējus, diasporas profesionāļus un remigrantus ar kopēju mērķi – veidot reālas sadarbības un izmantot pasaules latviešu pieredzi Vidzemes attīstībai. Foruma mērķis ir savienot Vidzemes uzņēmējus ar pasaules latviešu potenciālu, veidojot praktisku dialogu starp remigrantiem, diasporas latviešiem, uzņēmējiem un publiskā sektora pārstāvjiem. Pasākums veltīts ne tikai atgriešanās jautājumiem, bet arī tam, kā diasporas pieredzi un zināšanas izmantot uzņēmējdarbības, nodarbinātības un reģionu attīstībai Latvijā. Foruma programmā paredzēts:
– valsts institūciju un atbalsta organizāciju aktualitātes par remigrācijas un uzņēmējdarbības atbalstu;
– diasporas latviešu un remigrantu reālās pieredzes stāsti par uzņēmējdarbību ārvalstīs;
– nozaru diskusijas par viesmīlību, tūrismu, ražošanu, celtniecību un sportu, pievēršoties eksportam, kvalificētam darbaspēkam, tehnoloģijām, drošības un kvalitātes standartiem;
– diskusija par dzīvi starp divām valstīm un ģimeņu lēmumiem – atgriezties, palikt vai dzīvot starp valstīm.
Īpaša uzmanība forumā tiks veltīta godīgai sarunai un praktiskiem piemēriem, lai dalībnieki iegūtu ne tikai informāciju, bet arī kontaktus un sadarbības iespējas. Dalību lūdzam apstiprināt līdz 5. februārim, aizpildot pieteikuma veidlapu: https://forms.gle/ovaSnXPEP9L4vfGr6 Forumu organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Limbažu novada Alojas apvienības pārvaldes vadītāju Gunu Indriksoni. Organizatori aicina ikvienu interesentu pievienoties kopīgai sarunai par to, kā veidot Latviju par vietu, kur cilvēki vēlas dzīvot, strādāt un attīstīt uzņēmējdarbību – klātienē un attālināti.

Remigrantiem – augsti kvalificētiem speciālistiem Rīga piešķir atgriešanās pabalstu

Jau trešo gadu Rīgas pašvaldības Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra mūsu tautiešiem, kas pārceļas uz dzīvi Rīgā pie konkrētu nosacījumu izpildes “Diasporas relokācijas atbalsta programmas” ietvaros piešķir vienreizēju atgriešanās pabalstu 1845 eiro apjomā. Kopējais programmas budžets pagājušajā gadā bija 36 900 eiro (paredzēts 20 dalībniekiem), un arī šogad – 2026. gadā tas paliek nemainīgs. Finansējums ir plānots 20 remigrantiem. Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūras “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras” Investīciju piesaistes nodaļas galvenais projektu vadītājs Mārtiņš Pakalniņš informē: “Pagājušajā gadā tika saņemti 11 pieteikumi un 6 no tiem ir atbalstīti, līdzīgi kā 2024. gadā saglabājot aptuveni 50% proporciju starp iesniegto un atbalstīto pieteikumu skaitu. 2024. gadā tika saņemti 19 pieteikumi un apstiprināti 9. Trīs biežāk pieļautās kļūdas, kāpēc pieteikumi netika apstiprināti, ir sekojošas: netiek ievērots kāds no termiņiem (visbiežāk tas, ka visas nolikumā minētās prasības jāizpilda 180 dienu laikā pēc atgriešanās); netiek ievērots nolikumā noteiktās algas apmērs pēc atgriešanās; pretendenti, dzīvojot ārzemēs, nav oficiāli deklarējuši tur savu dzīvesvietu. Lasīt vairāk >>>

Raidījumā “Globālais latvietis” diskutē par remigrāciju Vidzemē un Rīgā

Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule un Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca piedalījās Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis”, daloties pieredzē un secinājumos, kā mainījies jautājumu loks, kas interesē tautiešus, kuri domā tuvākā vai tālāka nākotnē atgriezties Latvijā. Remigrācijas koordinatores uzsvēra attālinātā darba aktualitāti. Pārceļoties un dzīves vietu deklarējot Latvijā, cilvēki arvien biežāk turpina strādāt attālināti mītnes zemes uzņēmumos. Eiropas iedzīvotāji kļūst mobilāki un pamazām izzūd ne tikai valstu ekonomiskās un sociālās atšķirības, bet arī remigrantu un vietējās sabiedrības atšķirības. Atgriezušies, mūsu cilvēki novērtē dzīves kvalitāti un iespējas kā Rīgā, tā reģionos. Vidzemē, Rīgā un citviet Latvijā uz pastāvīgu dzīvi pārceļas krietns skaits jaukto ģimeņu, kad viens no laulātajiem ir ārzemnieks. Tas izskaidro to, kāpēc Rīgā un reģionos ir svarīga latviešu valodas kursu pieejamība, pārcelšanās dokumentu kārtošana, iekļaujot arī uzturēšanās atļaujas, un integrēšanās Latvijas vidē. Remigrācijas koordinatores, kas tautiešiem palīdz un atbalsta viņus visdažādākajās dzīves situācijās un jautājumos, pozitīvi vērtē mūsu cilvēku atgriešanos un teic, ka interese par remigrāciju jūtami palielinās. 2025. gadā ar remigrācijas koordinatoru atbalstu atgriezušās par 108 personām vairāk nekā 2024. gadā. Raidījumā piedalījās Nodarbinātības valsts aģentūras EURES projektu vadītāja Līga Baufale. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) arī šogad rīkos tiešsaistes seminārus “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?” Raidījumu vadīja žurnāliste Agnese Drunka. Raidījuma ieraksts https://replay.lsm.lv

Linda no Augštūjas: ceļš no Londonas atpakaļ pie dabas un savas vietas Latvijā

Linda Steda ar dzīvesbiedru Luiju uz Latviju atgriezās 2025. gada martā pēc sešiem Londonā pavadītiem gadiem. Dzīve ārpus Latvijas viņu bija aizvedusi arī uz citām pasaules vietām – tostarp Indiju, kur Linda sāka apgūt jogas pasniegšanu. Šie gadi bijuši bagāti pieredzēm, taču ar laiku kļuva skaidrs – ir pienācis brīdis atgriezties mājās. Londonā Linda vadīja jogas un ciguna nodarbības, kā arī strādāja viesmīlības un tūrisma jomā. Lai arī lielpilsēta vienmēr paliks tuvu sirdij, tās intensitāte ar laiku sāka traucēt – pietrūka miera, telpas elpai un sajūtas, ka darbs patiesi piepilda. Tieši šī sajūta kļuva par pagrieziena punktu lēmumam atgriezties Latvijā – tuvāk dabai un ar vēlmi radīt ko jēgpilnu sabiedrībai. Taču atgriešanās nav tikai romantisks sapnis par dabu un mieru – tā ir arī pielāgošanās un drosme sākt no jauna. Linda atzīst, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem bijis iejušanās citā vidē – Latvijas laukos – un atpakaļ latviešu kultūrā. “Jauna dzīve vienmēr prasa drosmi, jo īsta plāna, atgriežoties Latvijā, nebija – tikai idejas, kuras izkopt,” stāsta Linda. Viņa uzsver, ka dzīves uzsākšana ārpus Rīgas prasa pacietību – darba iespēju novados ir mazāk, algas nereti ir zemākas, bet nodokļu slogs – ievērojams. Tomēr Latvijas lauki un mazpilsētas Lindai šķiet brīnišķīga vieta dzīvei, tikai šis ceļš dažkārt ir lēnāks. “Bet ticu, ka ir tā vērts,” viņa saka. Lasīt vairāk >>>

Atgriezās dzimtenē, lai būtu saimnieks pats sev

Ar Augšdaugavas novada grantu programmas remigrantiem finansiālu atbalstu Kalkūnes pagastā izveidota neliela amatniecības darbnīca. Te saimnieko Viktors Ļahs, kurš pērn vasarā pēc piecu gadu prombūtnes atgriezies dzimtenē un uzsācis savu uzņēmējdarbību. Viktoram ir dizainera un galdnieka izglītība. Vairāk nekā desmit gadus viņš ir nostrādājis par pasniedzēju Latgales Industriālajā tehnikumā. Tad nolēma uzsākt savu uzņēmējdarbību, nopirka darbgaldus, izveidoja nelielu darbnīcu un pāris gadus veidoja dažādus izstrādājumus un suvenīrus no koka, kurus pārdeva tirdziņos un ar veikalu starpniecību. Taču pirms pieciem gadiem Viktors Ļahs pieņēma lēmumu meklēt darba iespējas ārpus Latvijas. “Aizbraucu, jo sākās Covid laiks, sapratu, ka iespējas strādāt šeit man nebūs, jo vienlaicīgi bija slēgti visi veikali un pasākumi, nevarēju realizēt savu produkciju. Es pasēdēju, padomāju, pēkšņi man nedēļas laikā bija divi piedāvājumi – braukt uz Lielbritāniju vai Īriju. Domāju – varbūt tas ir liktenis?” Viktors devās uz Angliju, sākumā vāca uz lauka ābolu ražu, tad atrada darbu Koventrijas pilsētā, strādāja kā pašnodarbinātais būvniecībā ugunsdrošības jomā. Sākotnēji pat bijusi doma tur palikt, apkārt daudz savējo tautiešu, taču pēc pāris gadiem tomēr radās vēlme atgriezties Latvijā. “Pasēdēju, padomāju, kāda tur ir nākotne, nolēmu, ka mājās ir labāk. Šeit ir mājas, dzīvoklis, māja, visi radi šeit. Anglijā man nepatika sliktie laika apstākļi. Es gribu ziemu redzēt, es gribu mežu. Koventrijā, kur es dzīvoju, dabas vispār nav, ir pilsēta un lauki, bet es gribu redzēt dabu, makšķerēt, sēņot. Gribu redzēt savu meitu katru nedēļu,” saka Viktors. Lasīt vairāk >>>

No intensīvas dzīves Anglijā līdz mieram Latvijā – remigrantes Anitas stāsts

Anita Hanna, remigrante, pēc 16 Lielbritānijā pavadītiem gadiem nolēma atgriezties Latvijā un dalīties ar savu dzīvesstāstu pēc ilgas prombūtnes. Lēmums atgriezties tapa kopā ar ģimeni, meklējot mierīgāku dzīvi, labāku līdzsvaru starp darbu, veselību un ģimenes laiku. Dzīve Anglijā Anitai bija ļoti intensīva – ātrs dzīves temps un pastāvīgs stress. Tieši tāpēc tika pieņemts lēmums atgriezties mājās. Pašlaik Anita Latvijā dzīvo kopā ar meitu, un viņu atgriešanās pietura ir Krāslavas novads, jo tieši šeit dzīvo viņas ģimene. Atgriežoties Latvijā, Anita veiksmīgi iekļāvās darba vidē. Viņa ar pateicību izceļ darba devējus, kuri sniedza atbalstu, uzticējās un apmācīja viņu darbam pavāra amatā. Lai gan pēdējos gados Anita bija strādājusi pavisam citās profesijās – kā braukšanas instruktore un aprūpētāja pansionātos –, iepriekšējā pieredze viesmīlībā un ēdināšanā Lielbritānijā izrādījās ļoti noderīga. Dažus gadus strādājot “McDonald’s”, viņa apguva darba ar ēdienu pamatus, virtuves kārtību un atbildību. Anitai ir izglītība sociālajā aprūpē, taču viņa uzsver – nav jābaidās mainīt profesiju. Ilgstoši vērojot darba tirgu Latvijā, viņa saprata, ka dažkārt ir jāpielāgojas un jāuzdrošinās spert soli jaunā virzienā. Īpaši nozīmīgs atbalsts bija arī meitas izglītības ceļā. Anita savlaicīgi sazinājās ar skolu, kas izrādījās ļoti pretimnākoša. Lai gan meitas dzimtā valoda ir angļu, skola nodrošina papildu nodarbības, atbalstu un iespēju mācībās izmantot tulkotāju, lai adaptācija būtu vieglāka. Noslēgumā Anita aicina arī citus remigrantus nebaidīties atgriezties – sazināties ar iestādēm, meklēt informāciju, uzdot jautājumus un spert soli pretī jaunam sākumam Latvijā. Skatīt video >>>

Atgriešanās, kas veido nākotni: remigrācijas atbalsta rezultāti Latgalē 2025. gadā

2025. gads Latgalē remigrācijas jomā bija notikumiem un sasniegumiem bagāts – ar jauniem uzņēmumiem, aktīvu sabiedrisko iesaisti, remigrantu ģimeņu stāstiem un pasākumiem, kas veicina piederības sajūtu, atbalstu, sadarbību un dzīves pamatvērtību stiprināšanu reģionā. Ar Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatora atbalstu mājās atgriezās 126 cilvēki un tika sagatavoti 404 individuāli piedāvājumi/konsultācijas. 2025. gadā Latgales plānošanas reģions turpināja atbalstīt remigrantu uzņēmējdarbības projektus, sadarbojoties ar vietējām pašvaldībām (7 Latgales pašvaldībām). Akcentējot remigrantu uzņēmīgumu, tika īstenotas vairākas iniciatīvas, lai radītu jaunas darba vietas un nodrošinātu ekonomisko aktivitāti reģionā. Remigrācijas atbalsta pasākumu ietvaros 2025. gadā Latgalē ir apgūts finansējums 145 924 EUR apmērā: piešķirts un apgūts būtisks valsts un pašvaldību līdzfinansējums (valsts 64 001 EUR, pašvaldību finansējums 44 939 EUR, kā arī piesaistīti arī remigrantu privātie līdzekļi (36 984 EUR), tādējādi palielinot kopējo investīciju apjomu reģionā. Lasīt vairāk >>>

Kurzemē no ārvalstīm ik gadu atgriežas vairāki simti cilvēku – 2025. gadā mājās atgriezušās vairāk nekā 70 ģimenes

2025. gadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušās 75 ģimenes jeb 203 cilvēki. Vienlaikus 66 ģimenes (188 cilvēki) paudušas vēlmi apsvērt atgriešanos dzimtenē, savukārt individualizēti piedāvājumi sagatavoti 205 ģimenēm jeb 585 cilvēkiem. Kopumā kopš 2018. gada marta līdz 2025. gada decembrim Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs ir atgriezušies 1735 cilvēki, savukārt vēl 1341 cilvēks izrādījis interesi par atgriešanos. Šajā laika posmā individuāli piedāvājumi sagatavoti vairāk nekā 4900 cilvēkiem, kuri apsver vai īsteno atgriešanos Kurzemē. “Katru gadu Kurzemē pēc dzīves ārvalstīs atgriežas vairāki simti cilvēku. Lielākoties tās ir ģimenes, kas šo lēmumu pieņem apzināti un ar skatu nākotnē. Katrs no šiem atgriešanās stāstiem ir atšķirīgs, un katra stāsta pamatā ir ļoti personisks lēmums un vēlme atkal dzīvot dzimtenē. Mans uzdevums ir palīdzēt šo lēmumu īstenot, nodrošinot individuālu pieeju ciešā sadarbībā ar pašvaldībām. Visvairāk cilvēku atgriežas no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas, savukārt visbiežāk remigranti par savu dzīvesvietu izvēlas Liepāju, Ventspili, kā arī Tukuma un Talsu novadus,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe. Lasīt vairāk >>>

Rīgas plānošanas reģions: Montesori Kates Skola remigrantu bērniem dāvina 6 mēnešus bez mācību maksas un uzņem remigrantu bērnus jebkurā gada brīdī tiklīdz ģimene atgriezusies Latvijā

Montesori Kates Skola informē: “Atgriešanās Latvijā bieži nozīmē jaunu sākumu — ar visām praktiskajām un emocionālajām pārmaiņām, ko tas sevī nes. Jauna dzīvesvieta, darbs, dokumenti, skolas un bērnudārzi… mēs zinām, cik daudz jāizdara un jāizjūt.Mēs, Montesori Kates Skola, vēlamies, lai vismaz par vienu lietu jums nebūtu jāraizējas — par pirmsskolu jūsu bērnam.” Vairāk informācijas par Montesori Kates Skolas pieteikšanos pirmsskolai  https://rpr.gov.lv

Atgriešanās Zemgalē kļūst par apzinātu izvēli

2025. gadā Zemgales plānošanas reģionā, ar remigrācijas koordinatora atbalstu, uz dzīvi atgriezās 109 personas jeb 37 ģimenes, savukārt potenciālajiem remigrantiem tika sagatavoti 377 individuāli piedāvājumi. Arī 2025. gadā Zemgales plānošanas reģions mērķtiecīgi īstenoja remigrācijas veicināšanas aktivitātes, sniedzot informatīvu un praktisku atbalstu Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo ārvalstīs, kā arī remigrantiem, kas jau atgriezušies dzimtenē. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērojams neliels remigrantu skaita pieaugums – 2024. gadā Zemgalē atgriezās 99 personas. Vienlaikus nemainīgs saglabājas galvenais iemesls, kādēļ tautieši nolemj atgriezties uz dzīvi Latvijā. Statistika liecina, ka visbiežāk atgriešanās lēmumu pieņem ģimenes ar maziem bērniem. Populārākās mītnes zemes, no kurām iedzīvotāji plānoja atgriešanos Zemgalē, 2025. gadā bija Lielbritānija, Zviedrija un Vācija. Savukārt kā galamērķis visbiežāk tika izvēlēta Jelgavas novada pašvaldība, kam seko Jelgavas valstspilsēta. Tāpat ģimenes plānoja atgriešanos Bauskas, Aizkraukles, Jēkabpils un Dobeles novadā. Kopumā pērn Zemgalē atgriezušās 37 ģimenes un sadalījums pa Zemgales reģiona pašvaldībām ir šāds: Jelgavas novads – 8, Jelgavas valstspilsēta – 7, Bauskas novads – 7, Aizkraukles novads – 5, Jēkabpils novads – 4, Dobeles novads – 2 Lasīt vairāk >>>

Jauns pasākumu cikls remigrantiem “Ciemos pie atbraucējiem” startē Ķipēnu muižā!

Remigrācija nav tikai pārcelšanās – tie ir cilvēki, drosmīgi sapņi un jauna dzīvība vietās, kas gadiem gaidījušas savus īstos saimniekus. Sestdien, 2026. gada 7. februārī, aicinām jūs uz remigrantu tīklošanās pasākumu, kas aizsāks jaunu un iedvesmojošu satikšanās ciklu “Ciemos pie atbraucējiem”. Mūsu pirmā pieturvieta ir Ķipēnu muiža, Limbažu novada Katvaru pagastā. Šī vieta ir izcils piemērs tam, kā remigranti ne tikai atgriežas, bet arī dod jaunu elpu Latvijas kultūrvēsturiskajam mantojumam. Muižā saimnieko remigrante Anna Poindere ar ģimeni – viņi ir “jaunie saimnieki”, kuri ar lielu pietāti un mīlestību apmīļo vēsturisko ēku, soli pa solim dāvājot tai cerīgāku nākotni. Turklāt Ķipēnu muiža ir kļuvusi par mājvietu arī labdarībai un līdzcilvēku atbalstam, savulaik atverot durvis patvēruma meklētājiem no Ukrainas. Tā kā mūsu tikšanās notiks Valentīna dienas gaidās, esam izvēlējušies tēmu, kas uzrunā ikvienu sirdi – mīlestību pret ēdienu un kopā būšanu. Šī nebūs parasta gatavošana, bet gan pieredzes apmaiņa caur garšām muižas īpašajā gaisotnē. Aicinām jūs kļūt par “garšu vēstnešiem”! Iesūtiet recepti, kas jums saistās ar māju sajūtu, ģimeni vai ēdienu, ko iemīļojāt, dzīvojot ārvalstīs, un kas tagad kļuvis par daļu no jūsu Latvijas ikdienas. Gatavosim kopā, dalīsimies stāstos un baudīsim radīto rezultātu pie kopīga galda. Lasīt vairāk >>>

Remigrācijas atbalsta pasākumu rezultāti Latgalē 2025. gadā: jauni uzņēmumi, darba vietas un iedvesmojoši stāsti

2025.gadā Latgales plānošanas reģions (LPR) sadarbībā ar 7 Latgales pašvaldībām turpināja mērķtiecīgi īstenot remigrācijas atbalsta pasākumus, sniedzot praktisku palīdzību remigrantiem, kuri izvēlējušies atgriezties un veidot savu dzīvi un uzņēmējdarbību Latgalē. Remigrācijas atbalsta konkursu ietvaros tika atbalstīti 10 uzņēmējdarbības projekti, veicinot gan ekonomisko aktivitāti, gan iedzīvotāju atgriešanos reģionā. 2025. gadā atbalstītie remigrantu uzņēmumi pārstāv plašu nozaru spektru, apliecinot, ka Latgale ir vieta dažādu ideju attīstībai un uzrādot reģiona iespējas attīstīties daudzveidīgās un mūsdienīgās nozarēs, vienlaikus saglabājot cieņu pret tradīcijām, amatniecību un vietējo identitāti. – Tūrisma un radošo pieredžu jomā tiek radīts projekts “Hobitu māja” (Augšdaugavas novads), kas piedāvā unikālu tūrisma pakalpojumu ar stāstu un noskaņu, veicinot Latgales atpazīstamību kā vietu ar radošu pieeju un alternatīvu atpūtu. – Amatniecības un dizaina nozarē atbalstīti divi projekti (Augšdaugavas un Krāslavas novados), kuros senās prasmes savijas ar mūsdienīgu skatījumu. Tajos ietilpst klūgu pinumu un koka izstrādājumu radīšana, seno meistaru darbu reprodukcija, kā arī epoksīda sveķu dizaina priekšmetu izgatavošana, izmantojot koka un metāla elementus. Šie projekti veicina tradicionālo prasmju saglabāšanu un to pielāgošanu mūsdienu tirgum. Lasīt vairāk >>>

Remigrācijas pārdomas Rīgas reģionā 2026. gadu sagaidot

TAUTIEŠU DZĪVE ĀRZEMĒS RIT VAIRĀKĀS VALSTĪS UN VAIRĀKĀS VALODĀS VIENLAICĪGI. Mūsu cilvēki, kas dzīvo ārzemēs, patiesībā mīt vismaz divās valstīs – Latvijā un savā mītnes zemē, un, ja laulātais, partneris vai partnere ir ārzemnieks no kādas citas zemes, klāt pienāk vēl trešā valsts. Reizēm cilvēki ir dzīvojuši un strādājuši ne jau tikai vienā valstī vien, bet gan vairākās, piemēram, Norvēģijā divus gadus, Vācijā trīs gadus un tamlīdzīgi – tad var saskaitīt jau četras, piecas un vairāk valstis, ar kurām cilvēki ir saistījušies tikai dažu gadu laikā. Atgriežoties Latvijā, mūsu cilvēkiem arvien aktuālāk kļūst turpināt attālinātais darbs uzņēmumos, kuros viņi ir strādājuši un kas darbojas viņu iepriekšējās mītnes zemēs. Šādos gadījumos ir jāizņem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras A1 sertifikāts, kas ir nepieciešams arī strādājot vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs vienlaicīgi. Par atgriešanos jautājumiem Rīgā un Rīgas reģionā sazinies ar remigrācijas koordinatori Dainu Šulcu. Tālrunis: 26614179. E-pasts: koordinators@rpr.gov.lv. Vairāk par remigrācijas tendencēm rpr.gov.lv

Vecākas ziņas 1
Vecākas ziņas 2
Vecākas ziņas 3